Nelegālā Jūrmalas izgāztuve bijusi labi maskēta; tās saturs – ievests
Foto: LETA

Nelegālā Jūrmalas izgāztuve, kurā svētdien izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, bijusi labi nomaskēta. To bijis iespējams ieraudzīt vien no putna lidojuma, Saeimas deputātiem norādīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisija otrdien uz sēdi bija aicinājusi Koļegovu, lai uzzinātu vairāk par ugunsgrēku nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā Jūrmalā.

Deputātus uztrauca, kā tik atklātā vietā – pie Ventspils šosejas – varēja veidoties nelegāla izgāztuve, tāpat parlamentārieši uztraucās, kādu ietekmi uz vidi ugunsgrēks atstājis un vai Latvija ir gatava šādiem paaugstinātas bīstamības ugunsgrēkiem.

Deputātu bažas, ka šāda nelegālu izgāztuvju veidošanās Latvijā būtu ierasta prakse, VVD vadītāja kliedēja, uzsverot, ka "šis ir ārkārtas gadījums".

Izpētot internetā pieejamos satelītattēlus, VVD secinājis, ka atkritumu uzkrāšana šajā teritorijā ir sākusies pērnā gada septembrī, oktobrī. Uz jautājumu, kāpēc nelegālā izgāztuve tika atklāta vien šī gada martā, Koļegova atbildēja, ka izgāztuve bijusi labi nomaskēta, apsegta ar zaļas krāsas materiālu.

Runājot par izgāztuves saturu, VVD vadītāja parlamentāriešus informēja, ka tā izcelsme nav Latvija. 95% uzrakstu uz atkritumiem ir zviedru valodā. Tie bija mehāniski sašķiroti un sapresēti. VVD pieļauj, ka tos bijis plānots izmantot kā alternatīvā kurināmā veidu – RDF.

Uz kurieni tos pēc izgāztuves bijis plānots vest, nav zināms. Kā uzsvēra Koļegova, lietā ir pretrunīga informācija.

Vides kvalitāte Jūrmalā ir laba un jūrmalniekiem nevajadzētu bažīties, norādīja VVD vadītāja, piebilstot, ka videi nodarītais kaitējums vēl tiks rēķināts.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis norādīja uz Jūrmalas pilsētas domes atbildību. VARAM rīcībā esošā informācija liecina, ka pašvaldība zinājusi par izgāztuvi pirms VVD. Par to domi informējuši pilsētas iedzīvotāji.

Vēstīts, ka arī otrdienas rītā vēl turpinājās ugunsnelaimes likvidēšana. Gruzdošie atkritumi tiek laistīti un irdināti.

Jau ziņots, ka 18. jūnijā pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, aizdegoties plastmasas krāvumiem. Kopējā plastmasas krāvumu degšanas platība bija 12 000 kvadrātmetri jeb 1,2 hektāri.

Dzēšanas darbos vienlaikus iesaistījās aptuveni 50 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests(VUGD) ugunsdzēsēji, bet kopā ar virsniekiem un vadību iesaistīto VUGD pārstāvju skaits sasniedzis 74.

Glābējiem palīgā tika nosūtīti arī divi "Latvijas Dzelzceļa" ugunsdzēsības vilcieni un divas Valsts meža dienesta ugunsdzēsības autocisternas, bet Nacionālo bruņoto spēku helikopters nodrošināja ugunsgrēka dzēšanu no gaisa.

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par šo ugunsgrēku.

VVD skaidroja, ka izgāztuvē bija uzkrāti aptuveni 23 tūkstoši tonnu atkritumu. Dienesta darbinieki norādīja, ka uzņēmums ''Prima M'' nebija saņēmis atbilstošas atļaujas darbību veikšanai ar atkritumiem un, līdz ar to, darbojās nelegāli. Tāpat dienestā jau iepriekš ir saņemtas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem par smakām, kukaiņiem un žurkām.

VVD bija izdevis rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1. jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja. Neraugoties uz šīm darbībām centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24. jūnijam.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Inga Koļegova Jūrmala VUGD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form