Saeima ceturtdien noraidīja savulaik valdības iesniegtos grozījumus, kas paredzēja likvidēt policijas palīgu institūciju. Pagājušonedēļ šos grozījumus lielā vienprātībā neatbalstīja arī atbildīgā Aizsardzības un iekšlietu komisija.
Aicinot noraidīt grozījumus likumā par policiju, komisijas vadītājs Arnolds Laksa (LPP) sacīja, ka šādu lēmumu komisija pieņēmusi, "sekojot demokrātisku valstu praksei". Viņš norādīja, ka ar šo institūciju policija kārtības nodrošināšanā var iesaistīt sabiedrību un tas ir demokrātiskas sabiedrības pamats.

Arī opozīcijā esošās Tautas partijas deputāts Juris Dalbiņš aicināja grozījumus noraidīt, jo, lai arī sākotnēji tie bija vērsti pret negodprātīgiem policijas palīgiem, atsevišķu cilvēku dēļ nevajadzētu likvidēt visu institūciju.

Par policijas palīgu likvidēšanu balsoja 19, pret bija 70 deputāti.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja vietniece un Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece ("Jaunais laiks") iepriekš stāstīja, ka ministrijai būs iespēja Ministru kabinetam piedāvāt priekšlikumus par jaunu policistu palīgu pieņemšanas kārtību, nodrošinot arī centralizētu apliecību izsniegšanu.

Mūrniece pauda pārliecību, ka jaunā kārtība nekādā gadījumā nelīdzināsies iepriekšējai, kad par policijas palīgiem "caur pazīšanos" varēja kļūt cilvēki, kuriem nebija nekādu pienākumu pret policiju, bet viņi tikai izmantoja šī statusa priekšrocības.

Jautājums par policistu palīgiem īpaši aktuāls kļuva pērn decembrī, kad pret toreizējo Rīgas Galvenās policijas pārvaldes (RGPP) priekšnieku Igoru Krasovski un viņa vietnieku, toreizējo RGPP kārtības policijas priekšnieku Valdemāru Hmeļevski ierosināja dienesta pārbaudes par policijas palīgu darbā iekārtošanu RGPP. Abi RGPP vadītāji neilgi pēc dienesta pārbaudes uzsākšanas iesniedza atlūgumu, kā oficiālo atlūguma iemeslu minot problēmas ar veselību.

Policijas likums paredz, ka par policijas palīgu var kļūt 20 līdz 65 gadus vecs Latvijas iedzīvotājs, kurš spējīgs brīvprātīgi palīdzēt policistiem.

Policijas palīgu statusā RGPP savulaik bijuši vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki - Rīgas mēra padomnieks Guntars Kukuls, Rīgas domes pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas izpilddirektors Uldis Reimanis, domes dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa, bijušais ekonomikas ministrs Atis Sausnītis, pazīstamais uzņēmējs Ēriks Masteiko, SIA "Dinaz group" un SIA "Baltic Oil Terminal" prezidents Nikolajs Jermolajevs, kā arī slavenie hokejisti Helmuts Balderis-Sildedzis un Mihails Vasiļonoks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit