'Neo' dati par ministriju algām: lielākie algu fondi 2008.gada vasarā
Foto: F64

Virtuālās personas "Neo", kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armijas (4ATA) pārstāvi, otrdien publiskotie ministriju algu saraksti liecina, ka ministriju atalgojuma fondi vislielākos apjomus pēdējos gados sasnieguši 2008.gada vasarā un līdz pērna gada nogalei samazinājušies vairākas reizes.

Finanšu ministrija

"Neo" dati par Finanšu ministriju (FM) liecina, ka ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis līdz 2008.gada nogalei saņēma nedaudz vairāk kā 4200 latus, taču 2008.gada jūlijā un decembrī viņš saņēmis attiecīgi 6015 un 7115 latus, kas, iespējams, varētu būt prēmija. Pērn Bičevska atalgojums jūtami sarucis un viņš saņēmis no 2800 līdz 2200 latiem mēnesī.

Bičevska vietnieces Intas Vasaraudzes atalgojums 2008.gadā kāpis no aptuveni 2900 latiem gada sākumā līdz 3666 latiem gada beigās. Aprīlī amatpersona saņēmusi 7826 latus, bet jūlijā 9166,52 latus. Decembrī atšķirībā no Bičevska viņas atalgojums nav pieaudzis. Savukārt 2009.gadā Vasaraudzes atalgojums nedaudz samazinājies - gada pirmajā mēnesī viņa saņēmusi 2439,19 latus, bet decembrī - 2019,35 latus. Oktobrī un novembrī Vasaraudzes atalgojums pat nokritis zem 2000 latiem un bijis 1979,55 un 1969,82 lati.

Valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis 2008.gadā saņēmis no 2600 līdz 3100 latiem mēnesī. Atalgojuma kāpums viņam bijis februārī, kad viņš saņēmis 4989,62 latus, aprīlī (6040,24 lati) un jūlijā (4166,28 lati). Pērngad Ūbeļa atalgojums mēnesī bijis 2193,18 līdz 3054,09 latu robežās.

Valsts sekretāra vietnieks Ilgonis Gaugers 2008.gadā saņēmis no 4671,74 latiem līdz 4560,58 latiem. Aprīlī viņš saņēmis lielāku summu - 7826 latus. Pagājušajā gadā Gaugera atalgojums bijis no 1822,44 līdz 2788,22 latiem mēnesī.

Valsts sekretāra vietnieks Jānis Šints 2008.gadā pelnījis 2500 līdz 3156,47 latus mēnesī. Arī viņš visvairāk saņēmis aprīlī - 7506 latus. Savukārt pērn Šints saņēmis no 942,30 latiem aprīlī (iespējams, bija bezalgas atvaļinājumā, jo maijā nesaņem neko) līdz 3163,47 latiem janvārī.

Cits valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš 2008.gadā visbiežāk saņēmis 2800 latu mēnesī, taču aprīlī viņa atalgojums sasniedza 9267,90 latus bruto. Pērn Tauriņš saņēma no 1961 lata janvārī un februārī līdz 2846,78 latiem augustā.

Sarakstā arī redzams, ka iepriekšējā finanšu ministra Ata Slaktera (TP) pilnvaru laikā viņa padomniece Ingūna Gulbe visbiežāk saņēma 2 tūkstošus latu mēnesī, bet pērn martā, ministram un viņa birojam aizejot, viņai izmaksāti 6663,99 lati.

2008. un 2009.gadā visvairāk algām tērēts 2008.gada aprīlī, kad darbinieku ienākumu kopsumma pārsniegusi 843 tūkstošus latu. Tomēnes 419 FM algu sarakstā esošie darbinieki saņēma vidēji 2012 latu katrs. Vismazāk šajos gados tērēts pērn novembrī - kopumā 285 tūkstoši latu jeb vidēji 739 lati katram no 386 darbiniekiem.

Labklājības ministrija

"Neo" dati par Labklājības ministriju (LM) rāda, ka valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs 2008.gada nogalē saņēmis 4-4,5 tūkstošus latu mēnesī, bet pērn - no 2197 latiem novembrī līdz 2958,77 latiem aprīlī.

Atalgojums pērn krities arī abiem valsts sekretāra vietniekiem. Ingus Alliks 2008.gadā nogalē saņēma nedaudz vairāk par 3300 latiem mēnesī, bet pērn trīs mēnešus viņš saņēma 2094 latu atalgojumu, divus - 1675 latus. 2009.gadā visvairāk Alliks saņēma jūlijā - 2415,61 latus, bet aprīlī vismazāk - 1142,18 latu.

Otra Beinaroviča vietniece Lauma Grafa 2008.gada pēdējā ceturksnī saņēma no 2,2 līdz 2,9 tūkstošiem latu mēnesī, bet kopš 2009.gada sākuma tāpat kā Alliks sāka saņemt 2094 latus. Līdz pagājušā gada beigām Grafas atalgojums bija samazinājies līdz 1675 latiem mēnesī.

Pērn visvairāk LM atalgojumam tērējusi jūlijā - kopā 214,5 tūkstošus latu jeb vidēji 1021 lats katrai no 210 algu sarakstē esošajām personām. Vismazāk algās izmaksāts jūnijā - 139 tūkstoši latu jeb vidēji 961 lats 145 cilvēkiem.

Izglītības un zinātnes ministrija

Saskaņā ar "Neo" datiem, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra Mareka Gruškevica atalgojums 2008.gada nogalē pārsniedza pat 5 tūkstošus latu mēnesī, bet 2009.gada sākumā līdz nepilniem 3,5 tūkstošiem latu. Pērn no aprīļa līdz jūnijam Gruškevics saņēmis 2852 latus mēnesī, bet kopš jūlija viņa visbiežāk saņemtā summa bija 1426 lati mēnesī.

Valsts sekretāra vietniece struktūrfondu jautājumos Lauma Sīka 2009.gada pirmajā ceturksnī saņēma 2094 latus mēnesī, bet oktobrī viņas alga bija 1675 lati. Arī otrā valsts sekretāra vietniece - nozares politikas jautājumos - Kristīnes Vāgneres pērn visbiežāk mēnesī saņemtā summa bija 2094 lati, bet gada nogalē viņa saņēma vidēji 1,4-1,7 tūkstošus latu mēnesī.

Bijušais valsts sekretāra vietnieks Andrejs Cinis, 2009.gada februārī aizejot no ministrijas, saņēma 7,9 tūkstošus latu, bet mēnesi iepriekš bijusī Finanšu departamenta direktore Jautrīte Fortiņa, atstājot amatu, saņēma 5,6 tūkstošus latu. Par šīm amatpersonām IZM dienesta pārbaudē konstatēts, ka tās 2008.gadā pieļāvušas produktu iegādi par neadekvāti augstu cenu kādam no ministrijā rīkotajiem pasākumiem. Zemenes iegādātas par deviņiem latiem kilogramā, ķirši - par 11 latiem kilogramā, bet Jāņu siers - par septiņiem latiem kilogramā. Disciplinārlietas pret viņiem nevarēja uzsākt, jo ministrijā tie vairs nestrādāja

Bijušais IZM Nekustamo īpašumu departamenta Līgumu nodaļas vadītājs Gunārs Elksnis, kas plašāk zināms kā viens no Tautas partijas Jaunatnes organizācijas līderiem, pērn līdz aiziešanai no ministrijas aprīlī saņēma no 1450 līdz 1700 latiem mēnesī.

Visvairāk atalgojumam IZM pērn tērēja janvārī, kopumā izmaksājot 225,5 tūkstošus latu jeb vidēji 913 latus 247 cilvēkiem. Līdz novembrim ministrijas izmaksātā atalgojuma summa jau bija sarukusi līdz 157,5 tūkstošiem, kas izmaksāti 223 personām - vidēji 706 lati katrai.

Aizsardzības ministrija

"Neo" dati par Aizsardzības ministriju (AM) rāda, ka valsts sekretārs Jānis Sārts, kurš līdz 2008.gada novembrim bija valsts sekretāra vietnieks, 2008.gadā saņēma no 2295 latiem janvārī un februārī līdz 4794 latiem jūlijā. Pērn Sārta atalgojums samazinājās no 2744 latiem gada sākumā līdz 2282 latiem gada beigās. Jūlijā viņš saņēma 3076 latus.

Sārta vietniece Ilona Dreģe 2008.gadā pelnījusi, sākot no 2285 latiem mēnesī, jūlijā viņa saņēmusi 5,2 tūkstošus latu. Pērn viņas alga no 2078 latiem gada sākumā samazinājās līdz 1675 latiem novembrī, taču jūlijs atkal bija vislabāk atalgotais mēnesis - šoreiz 2,3 tūkstoši latu.

Arī valsts sekretāra vietniece Inga Puikevica-Puikevska 2008.gadā saņēma ne mazāk par 2285 latiem mēnesī, bet jūnijā viņas atalgojums gandrīz sasniedza 6,5 tūkstošus latu. Pērn viņas alga gluži kā Dreģei bija 2078 lati mēnesī gada sākumā, jūlijā saņemti 2,3 tūkstoši, bet rudenī tā svārstījās no 1 līdz 1,7 tūkstošiem latu.

Trešā Sārta vietniece Everita Palma-Jansone 2008.gadā saņēma ne mazāk par 2078 latiem mēnesī, arī nākamo gadu viņa sāka ar tādu pašu algu. 2008.gada jūlijā viņa saņēma 4,5 tūkstošus latu, bet gadu vēlāk - 2,3 tūkstošus latu, kas bija viņas lielākais 2009.gadā saņemtais atalgojums. Pērnā gada beigās Palma-Jansone saņēma jau zem 1000 latiem.

Divos iepriekšējos gados visvairāk AM atalgojumam iztērēja 2008.gada jūnijā - samaksājot 324 darbiniekiem vidēji 2211 tūkstošus latu katram, kopumā bijuši nepieciešami 716 tūkstoši latu. Savukārt pērn novembrī algām tērēti 205 tūkstoši - vidēji 851 lats 241 personai.

Vides ministrija

"Neo" datos par Vides ministriju (VidM) iztrūkst informācija par dažiem mēnešiem, taču no tiem var secināt, ka valsts sekretārs Guntis Puķītis 2008.gadā visbiežāk saņēmis 2147 latus mēnesī, un arī pērn viņa atalgojums lielākoties bija tāds pats. 2008.gada maijā Puķītis saņēmis 4,8 tūkstošus latu, bet 2009.gadā viņš nesaņēma vairāk par 2207 latiem.

Puķīša vietniece Vija Gēme 2008.gadu sākusi ar janvārī saņemtajiem 6,1 tūkstoti latu un noslēgusi ar 3,6 tūkstošiem latu decembrī, bet pārējos mēnešos viņai visbiežāk maksātā summa bija 1807 latu. Tāda pat alga Gēmei bija 2009. gada sākumā, bet rudenī viņa saņēma 1675 latus mēnesī. Pērn visvairāk viņa saņēma martā - 2 tūkstošus latu.

Otrs valsts sekretāra vietnieks Andra Eglāja atalgojums visu 2008.gadu, izņemot augustu, kad viņš saņēma 3,6 tūkstošus latu, svārstījās ap 1,8 tūkstošiem latu. Tikpat viņš saņēma arī līdz pērnā gada rudenim, kad alga samazināta līdz 1,6 tūkstošiem latu.

Skatoties pēdējo divu gadu datus, vismazāk algām VidM tērējis 2009.gada oktobrī - 144 tūkstošus latu, ko saņēma 202 personas jeb vidēji 714 katra. Visvairāk samaksāts 2008.gada jūlijā - 221 darbiniekam samaksāti vidēji 955 lati, kopā - 211 tūkstoši.

Kultūras ministrija

Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Solvitas Zvidriņas atalgojums pērn svārstījies amplitūdā no 3 tūkstošiem latu februārī līdz 1,3 tūkstošiem oktobrī.

Viņas vietnieks Ulda Lielpētera atalgojums pērn mainījies trīsreiz: gada sākumā viņš saņēma 1360 latus, no aprīļa līdz jūlijam 1860 latus, augustā 1754 latus, bet kopš septembra - 1675 latus.

Otra Zvidriņas vietniece Baiba Zakevica arī 2009.gada sākumā saņēma vismazāk - 1100 latus mēnesī, bet maijā tika atalgota vislabāk, saņemot 1600 latus. Pārējo gadu viņas alga svārstījās 1,4-1,5 tūkstošu latu apmērā.

Visvairāk algām KM 2009.gadā iztērēja maijā, samaksājot 79,3 tūkstošus - 104 darbiniekiem samaksāti vidēji 763 lati katram, bet vismazāk tērēts jūnijā, kad atalgojums izmaksāts arī vismazāk personām - 78 darbinieki saņēmuši vidēji 728 latus katrs, kopā - 56,7 tūkstoši latu.

Zemkopības ministrija

Saskaņā ar "Neo" datiem, Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua 2008.gadā saņēma ne mazāk par 3,3 tūkstošiem latu, bet oktobrī saņēma pat 11,1 tūkstoti latu. 2009.gada sākumā viņas atalgojums bija krietni zemāks - 2852 lati mēnesī, bet gada beigās - jau 2282 lati.

Pēdējo divu gadu laikā lielākā vienā mēnesī ZM atalgojumā samaksātā summa bija 2008.gada oktobrī, kad izmaksāti 644 tūkstoši latu. 281 darbinieks saņēma vidēji 2,3 tūkstošus latu. Vismazāk jeb 198 tūkstoši latu maksāti pērn novembrī, kad vidēji 792 latus saņēma 251 darbinieks.

Ārlietu ministrija

Par Ārlietu ministriju (ĀM) "Neo" atklāja datus par 2009.gadu. Saskaņā ar tiem, vislabāk atalgotais ĀM darbinieks nav valsts sekretārs Andris Teikmanis, bet gan otrā sekretāre Inga Šaršūne, kas pērn kā ĀM pārstāve piedalījās Eiropas Savienības Tiesiskuma misijā Kosovā. Šaršūne pērn saņēma 3406 latus mēnesī, bet Teikmanis - 2,7-2,8 tūkstošus latu mēnesī. Februārī Teikmaņa atalgojums gan bija 3354 lati.

Ap 2 tūkstošiem latu mēnesī un vairāk visa 2009.gada garumā no ĀM vēl saņēma Latvijas vēstnieks ANO Normans Penke un bijusī ĀM Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Maija Manika, kura kopš šī gada ir Latvijas vēstniece Zviedrijā.

Pērn februārī ĀM atalgojumā izmaksājusi 632 tūkstošus latu, ko saņēma 738 darbinieki jeb vidēji 857 latus katrs. Novembrī gan atalgojuma fonds, gan tā saņēmēju skaits būtiski sarucis: 580 personām ĀM tajā mēnesī samaksājusi vidēji 832 latus katrai, iztērējot 482 tūkstošus latu.

Tieslietu ministrija

"Neo" dati par Tieslietu ministriju (TM) liecina, ka valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis 2008.gadā visbiežāk saņēmis 2852 latus mēnesī, savukārt oktobrī viņa atalgojums bijis 5687 lati. Pērn viņa alga no 2,8 tūkstošiem janvārī samazinājās līdz 2,3 tūkstošiem novembrī.

Lazdovska vietniece Inga Skujiņa 2008.gadā caurmērā saņēma 2-2,2 tūkstošus latu, taču jūlijā viņai izmaksāti 4,2 tūkstoši. Pērn viņas alga pakāpeniski samazinājās no 2174 latiem janvārī līdz 1675 latiem novembrī.

Valsts sekretāre Laila Medina 2008.gadā visvairāk saņēma maijā - 2,7 tūkstošus latu, bet augustā un septembrī viņa saņēma nedaudz zem 1,9 tūkstošiem latu. Pagājušajā gadā viņa turpināja saņemt apmēram 2 tūkstošus latu mēnesī līdz septembrim, kad alga samazināta līdz 1,6 tūkstošiem latu.

Vidēji 1,9-2 tūkstošus latu no 2008.gada maija līdz pērnajam jūlijam saņēma Lazdovska vietniece Inese Kalniņa. 2008.gada jūnijā viņa saņēma 4 tūkstošus latu, bet kopš 2009.gada augusta viņas alga sāka samazināties un novembrī sasniedza 1500 latus.

No "Neo" datos redzamajiem mēnešiem visvairāk TM algām tērējusi 2008.gada jūlijā, kopā samaksājot 287 tūkstošus latu 243 darbiniekiem, kas vidēji saņēma 1182 tūkstošus latu. Vismazāk jeb 176,5 tūkstoši latu izmaksāti pērn novembrī - vidēji 767 lati 230 darbiniekiem.

Ekonomikas ministrija

Bijušais Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs (tagad viņš šo amatu ieņem Satiksmes ministrijā) Anrijs Matīss 2008.gadā katru mēnesi saņēma vismaz 3,5 tūkstošus latu, bet atsevišķos mēnešos viņa atalgojums bija rakstāms ar pieciem cipariem, piemēram, 10,7 tūkstoši latu jūnijā un 21 tūkstotis novembrī. Arī 2009.gada sākumā Matīss turpināja saņemt apmēram 3,5 tūkstošus latu, bet gada beigās nokritās līdz tolaik maksimāli atļautajiem 2282 latiem.

EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš 2008.gadā saņēma ne mazāk par 2,4 tūkstošiem latu mēnesī, septembrī viņam izmaksāti 5 tūkstoši. Pērn gada sākumā viņš saņēma 2 tūkstošus mēnesī, gada otrā pusē - no 1,5 līdz 1,9 tūkstošiem latu. Jūlijā viņam samaksāti 14,3 tūkstoši latu.

Otra valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa 2008.gadā arī saņēma vairāk nekā pērn: viņas atalgojums togad no 1,8 tūkstošiem latu martā spēja kāpt pat līdz 5,2 tūkstošiem septembrī. 2009.gadā līdz augustam viņa saņēma ap 2,1 tūksti latu mēnesī, bet novembrī - 1675 latus.

No "Neo" apskatītā perioda visvairāk atalgojumam EM iztērēja 2008.gada jūlijā - 309 tūkstošus jeb vidēji 1282 latus uz 241 darbinieku. Mazākā summa iztērēta pērn novembrī, kad 186 darbiniekiem izmaksāti vidēji 759 lati katram, kopā - 141 tūkstotis latu.

Satiksmes ministrija

Periodā, par kuru datus sniedz "Neo", Satiksmes ministrijā (SM) bijuši divi valsts sekretāri. Līdz 2008.gada jūlijam šajā amatā bija Jānis Maršāns, kurš tā gada janvārī no SM saņēma 7 tūkstošus, bet vismazāko algu jeb 3,9 tūkstošus saņēma, no amata aizejot.

Viņa pēctecis Nils Freivalds, kurš 2008.gada pavasarī SM sāka strādāt kā Maršāna vietnieks, sākotnēji algā saņēma 1400 latus. Nonākot valsts sekretāra amatā, Freivalds saņēma 4128 latus mēnesī. 2009.gada sākumā viņa alga tika samazināta līdz 2670 latiem mēnesī, bet no augusta līdz novembrim Freivalds saņēma 2,2-2,4 tūkstošus latu mēnesī.

Visvairāk SM atalgojumiem iztērējusies 2008.gada jūlijā, kad šim mērķim 180 darbiniekiem izmaksāts 341 tūkstotis latu jeb vidēji 1,9 tūkstoši latu katram. Vispieticīgākais bijis pērnā gada septembris, kad 149 personām izmaksāti vidēji 794 lati - kopā 118 tūkstoši.

Iekšlietu ministrija

"Neo" dati par Iekšlietu ministriju (IeM) liecina, ka valsts sekretāre Ilze Pētersone, kas pērn maijā šajā amatā nomainīja Aldi Lieljuksi, pērn saņēma no 1,1 līdz 2,2 tūkstošiem latu mēnesī. Lieljuksis IeM nostrādāja nepilnus divus mēnešus un 2009.aprīlī saņēma 2,8 tūkstošus latu.

Pirms Lieljukša IeM valsts sekretāra krēslu ieņēmušais Aivars Straume 2008.gadā regulāri saņēma 2386 latus, jūnijā - 4,6 tūkstošus. 2009.gada martā viņš saņēma 14,2 tūkstošus latu, visticamāk, summā iekļauta arī atlaišanas kompensācija.

2008.gada jūlijā IeM atalgojumam tērēti 216 tūkstoši latu - vidēji 1252 lati katram no 173 darbiniekiem. Vismazāk tērēts pagājušā gada septembrī - 129 cilvēkam samaksāti vidēji 690 lati, kopā 89 tūkstoši latu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma 2008.gadā saņēma 3,9 tūkstošus latu mēnesī un vairāk, liecina "Neo" dati. Parasti gan viņas alga bija lielāka, piemēram, 7,5 tūkstoši latu aprīlī un 8,1 tūkstotis jūnijā. Visu 2009.gada pirmo pusi viņa saņēma 2852 latus mēnesī, kas atbilda valsts pārvaldes algu griestiem. Jūlijā Straujuma saņēma 3,1 tūkstoti latu, bet gada beigās - tobrīd maksimāli atļautos 2282 latus.

Ne mazāk par 3,3 tūkstošiem latu mēnesī 2008.gadā saņēma Straujumas vietnieks Artis Stucka. Jūnijā viņš saņēma 8,2 tūkstošus latu. Savukārt 2009.gadā viņš saņēma ne vairāk par 2,4 tūkstošiem latu mēnesī, gada nogalē - 1700 latus.

Ja 2008.gada jūnijā RAPLM algām varēja tērēt 380 tūkstošus latu - vidēji 2100 latu 181 darbiniekam, tad pērn novembrī 174 darbiniekiem kopā izmaksāti 146 tūkstoši jeb vidēji 838 lati katram.

Veselības ministrija

"Neo" dati par Veselības ministriju (VM) liecina, ka bijušais valsts sekretārs Armands Ploriņš pērn gada vidū saņēmis 2800 latus mēnesī, gada sākumā un beigās - 2,1-2,3 tūkstošus latu.

Tagadējais valsts sekretāra pienākumu pildītājs, iepriekš Ploriņa vietnieks Juris Bundulis pērn līdz jūlijam saņēmis 1,9 tūkstošus latu mēnesī, bet pēc tam - apmēram 1,6 tūkstošus latu mēnesī.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija

Pērn likvidētās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM) valsts sekretāre līdz 2009.gada maijam saņēma apmēram 3 tūkstošus latu mēnesī, bet jūnijā, kad iestāde likvidēta, 12 tūkstošus latu. Kopumā darbības pēdējā mēnesī BĢLM darbiniekiem izmaksāja 139 tūkstošus latu - vidēji pusotru tūkstoti latu katram no 92 darbiniekiem. Iepriekšējā mēnesī 93 darbiniekiem samaksāti 74,5 tūkstoši latu.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus