Viņš gan atzīst, ja nebūtu valsts kompensāciju, tad biļetes vajadzētu celt vēl krasāk. Tomēr Kristapsons atsakās minēt, cik lielu daļu valsts kompensācijas sedz autobusu parka izdevumus. Bauskā esošā uzņēmuma SIA “Aips” vadītājs Uldis Kolužs gan atzīst, ka valsts kompensācijas ir 35% no uzņēmuma apgrozījuma.
Kristapsons uzsver, ka biļešu cenu vajadzēja palielināt, jo bija jāpalielina gan šoferu, kuru vidū ir manāms pamatīgs deficīts, gan mehāniķu algas. Kristapsons gan piebilst, ka uz iedzīvotājiem naudas makiem cenu palielināšana lielu iespaidu neatstās, jo par vienu braucienu tā pieaugs par 5 – 10 santīmiem. Tomēr viņš pieļauj, ka Liepājas rajonā biļešu cenas varētu celties.
Savukārt Kolužs, Cēsu autopārvadātāju uzņēmums a/s “CATA” un “VTU Valmiera” biļešu cenas negrasās paaugstināt. A/s “CATA” izpilddirektors Andrejs Malkavs stāsta, ka cenas bija paaugstinātas jau novembrī. Iepriekšējo 1,8 santīmu par kilometru tagad ir jāmaksā 2 santīmi. Turklāt kā iepriekš pasažieriem ir jāmaksā 10 santīmi par iekāpšanu.
Tiesa, Malkavs atzīst, ka Latvija reģionos pastāv atšķirīgas cenas starppilsētu maršrutiem. Citur dārgāki vai lētāki – tie ir atkarīgi no atšķirībām atalgojumā, kā arī degvielas cenās, uzsver Malkavs. Kamēr vienā reģionā pastāv attiecīgo speciālistu trūkums, citur to skaits ir pietiekams, tāpat arī degvielas piegādātāji katram uzņēmumam var būt cits, atšķirīgo cenu cēloņus skaidro Malkavs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
