Nereti bērnus no ģimenes nākas izņemt atkārtoti, atzīst bāriņtiesas
Foto: LETA

Lai gan daļa vecāku cenšas sakārtot savu dzīvi, lai atgūtu aizgādības tiesības pār bērniem, nereti bērnus no ģimenes nākas izņemt atkārtoti, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā atzina bāriņtiesu pārstāvji.

Lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu ir galējais līdzeklis, ja vecāki nesadarbojas ar sociālo dienestu un nemēģina sakārtot savu dzīvi, lai būtu spējīgi parūpēties par bērniem. "Latvijā bērna izņemšana ir pēdējais solis, kad viss jau ir izmēģināts, bet vecāki nesadarbojas," norādīja Jēkabpils pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs Tālis Zalva.

Diemžēl statistika liecina, ka atjaunoto aizgādības tiesību skaits salīdzinājumā ar izņemto bērnu skaitu ir ļoti mazs. Jēkabpilī tie ir aptuveni 10%–20%, savukārt Rīgā – apmēram 25%. Lielākā daļa vecāku, kuriem atņemtas aizgādības tiesības, nemaz neinteresējas par iespējām tās atgūt. "Mēs noteikti saredzam, ka Rīgā vairāk nekā 50% gadījumu vecākiem ir pilnīgi vienalga, viņi neliksies ne zinis. Ir bijuši gadījumi, ka policija ir bērnu šķīrusi no ģimenes, bet vecāks tikai 14 dienas pēc tam ir pamodies, ka bērna nav mājās," teica Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.

Pat, ja aizgādības tiesības ir atjaunotas, tas nenozīmē, ka stāsts ir noslēdzies ar laimīgām beigām. Diemžēl Latvijā nereti ir gadījumi, kad pēc apgādes tiesību atjaunošanas tās atkal nākas atņemt. "Bieži ir gadījumi, ka atkārtoti nākas bērnus izņemt no ģimenes. Starpposmos speciālisti ir ļoti daudz strādājuši ar attiecīgajām ģimenēm, darījuši visu iespējamo, un dokumentāli ir pierādījumi, ka bērni drīkst atgriezties ģimenē. Tāds ir mūsu mērķis, bet statistika liecina, ka nereti nākas bērnus atkārtoti izņemt no ģimenes un darbu sākt no jauna," sacīja Saulkrastu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Meldere.

Vienlaikus Alūksnes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Inga Ozoliņa uzsvēra, ka iemesli, kāpēc kāda ģimene nonāk bāriņtiesas redzeslokā, lielākoties ir kombinēti. "Reti kad ir tikai viena problēma. Ja ir sociālās problēmas, turpat ir alkohols, un, ja ir alkohols, tad bieži vien ir arī vardarbība. Analizējot šīs situācijas, problēma nekad nav viena," viņa sacīja. Bet Ventspils pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Zaiga Rudņicka norādīja, ka vēl viens iemesls tam ir vecāku izpratnes trūkums par bērna vajadzībām un nespēja bērnus aprūpēt. "Ir vecāki, kuriem ir psihiski traucējumi. Viņiem ir tiesības rūpēties par bērnu, un bērnam ir tiesības būt ģimenē, tāpēc ir ļoti grūti izlemt, vai šis bērns ir šķirams no ģimenes vai ir jāmeklē iespējas nodrošināt bērna palikšanu ģimenē, piesaistot ģimenes asistentu, atbalsta personas, radus," teica Rudņicka.

Tomēr bāriņtiesu pārstāvji pauda gandarījumu, ka arvien vairāk vecāku, apzinoties problēmas, meklē palīdzību institūcijās, nevis izvairās no tām. "Ir daudz vecāku, kuri vēršas pie mums pēc palīdzības. Cilvēki ir sapratuši, ka bāriņtiesa ir iestāde, kas var palīdzēt. Nāk sievietes, kuras ir kļuvušas par vardarbības upuriem savās ģimenēs, viņas jautā, kā rīkoties, kādu palīdzību varam sniegt u.tml.," klāstīja Balvu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Rudīte Krūmiņa.

"Cilvēki zina, ka pie mums var vērsties un saņemt atbalstu, nebaidoties, ka uzreiz tiks pieņemts ļoti slikts lēmums. Izpratne par lietām mainās, bet, protams, saņemam arī daudz kritikas," piebilda Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Komentējot kritikas iemeslus, bāriņtiesu pārstāvji atzina, ka šajā ziņā viņu rokas ir sasietas, jo, tāpat kā veselības aprūpes iestādes nedrīkst izpaust savu pacientu datus, bāriņtiesas nedrīkst sniegt detalizētu informāciju par saviem klientiem.

"Neviens jau nerunā par to, ka bāriņtiesai izšauts logs, ka mūsu darbiniecei, izņemot bērnus, ir mests ar cirvi. Tad tiešām dažkārt nākas domāt, ka labāk varbūt ir strādāt par apkopēju. Tas ir drošāk, izdari savu darbiņu un ej uz mājām, tevi visi, kam vien ienāk prātā, nezākā," sacīja Balvu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja.

Vienlaikus Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka bāriņtiesas ir gatavas mainīties, strādāt citādāk, kā arī pieņemt kritiku, ja tā ir konstruktīva un jēgpilna.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form