Foto: Delfi. Agnese Bankovska

Piektdien mūziķes Lailas Ilzes Purmalietes rīkotajā diskusijā par Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta reorganizāciju netika rasts kompromiss, jo atšķirībā no LTV vadības žurnālisti un pieaicinātie eksperti nesaskata reformas nepieciešamību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
LTV ģenerāldirektora vietnieks reorganizācijas aktualitāti balsta uz saimnieciskās darbības sakārtošanu. "Televīzijas vadībai ir tiesības veikt reformas ziņu dienestā, taču tām jānotiek bez politiska spiediena un jāatbilst preses brīvības principiem," sacīja Kots.

Kots skaidroja, ka reforma nepieciešama, lai izveidotu vienotu finanšu uzskaiti un izveidotu vienotu darba samaksas sistēmu, kā arī radītu vienotu personāla uzskaites principu. Reorganizācija atvieglošot iespējas nākotnē lemt par LTV budžetu, jo naudas plūsma nav stabila, kā arī ļaušot operatīvi reaģēt uz konkurentu darbībām.

Savukārt NRTVP priekšsēdētājs Aivars Berķis atzina, ka reorganizācijas ietvaros ir nepieciešams veikt revīziju. Revīzijas komisiju interesējošās lietas esot LTV vadības hierarhija, ziņu dienesta vadošo darbinieku darba līgumi un amatu apraksti, nolikums par iekšējo auditu, ziņu dienesta plānotais budžets un tā izpilde.

"Vārda brīvība ir garantēta Latvijas likumdošanā," uzsvēra LTV ziņu dienesta vadītājs Gundars Rēders. Viņš uzskata, ka reforma būs pozitīva, ja LTV spētu nodrošināt pilnvērtīgu finansējumu un infrastruktūru divu atsevišķo redakciju darbam. Tomēr papildu finansējams nav gaidāms, tāpēc saskaldīšana neizbēgami novedīs pie daļas raidījumu slēgšanas, kas, viņaprāt, ir reformētāju patiesais mērķis.

"Vai Latvijā ir un būs neatkarīga sabiedriskā televīzija, kas kalpo par spēcīgu sabiedrības interešu sargsuni, vai tā tiks novājināta un, ja arī nepārvērtīsies par kāda oligarha kabatas vaukšķi, tad nespēs būt spēcīga alternatīva medijiem, kuru saturs grozās līdzi varas un naudas interesēm," teica Nellija Ločmele.

Jebkuriem pārveidojumiem Ziņu dienestā būtu jābalstās uz auditorijas interesēm saņemt kvalitatīvas ziņas, bet tās nav iespējamas veidot bez analīzes un pētniecības. Ločmele atzina, ka, nodalot šīs savstarpēji saistītas funkcijas, tiks pasliktināta ziņu kvalitāte.

Savukārt mediju eksperte Anda Rožukalne uzsvēra, ka mūsdienu ziņām ir jābūt analītiskām un pētnieciskām, jo "tīra" ziņu žurnālistika vairs neesot aktuāla.

Tāpat Rožukalne norādīja, ka plānotā reforma vairs nav televīzijas iekšējā lieta, bet attiecas uz visu sabiedrību.

Arī Sabiedrība par atklātību "Delna" piektdien izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka LTV ziņu dienests priekšvēlēšanu laikā tiek pakļauts lielākai politiskajai ietekmei.

Jau ziņots, ka Ziņu dienesta atbalstītāji arī nosūtījuši vēstuli NRTP priekšsēdētājam Aivaram Berķim, kurā norāda, ka kategoriski iebilst pret jebkādu reformu veikšanu LTV pirms Saeimas vēlēšanām, un lūdz NRTP to nepieļaut. Ja tā tomēr notikšot, sabiedrības pārstāvji to uzskatīšot par "politiska spiediena izdarīšanu uz Latvijas būtiskāko sabiedrisko mediju," sacīts vēstulē.

Tajā norādīts, ka LTV Ziņu dienests ir būtiskākā Latvijas lielākā sabiedriskā medija sastāvdaļa un tajā strādājošajiem cilvēkiem ir jāuzņemas milzīga atbildība, tāpēc arī atalgojumam ir jābūt adekvātam. Ja arī reformas Ziņu dienestā ir nepieciešamas, tās būtu jāveic ilgā laika periodā un ņemot vērā sabiedrības viedokli, uzskata vēstules autori.

Atbalstu reformas neveikšanai līdz Saeimas vēlēšanām izteikuši: Laima Muktupāvela, Nellija Ločmele, Janīna Kursīte, Rolands Tjarve, Valda Liepiņa, Māra Grudule, Anita Skalberga, Ilze Purmaliete, Roberts Ošiņš, Ieva Šteinberga, Rolands Zagorskis, Margita Gūtmane, Alberts Bels un Anda Rožukalne.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form