Nevalstisko organizāciju priekšlikumi I. Godmaņa valdības deklarācijai

Nevalstisko organizāciju izaicinājumi

Nozīmīgākais izaicinājums Latvijas NVO un pilsoniskai sabiedrībai kopumā ir ierobežojumi ilgtspējīgai attīstībai. Organizācijas ilgtspējīga attīstība iekļauj tādas dimensijas kā tiesiskais ietvars, organizācijas kapacitāte, finansējuma veida un apjoma nepārtrauktība, interešu aizstāvība, pakalpojumu nodrošinājums, infrastruktūra un publiskais tēls. Valdība ir izstrādājusi vairākas tiesību normas, kā arī mehānismus (piemēram, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands), kas sekmē NVO veidošanos un pastāvēšanu, to aktivitātes un interešu aizstāvību. Publiskais tēls biedrībām un nodibinājumiem Latvijā kopumā ir pozitīvs. Tomēr, lai sekmētu interešu aizstāvību, valsts pārvaldei ir jārealizē esošā tiesiskā regulējuma izpilde un jāuzlabo sadarbības metodes ar ieinteresētajām pusēm. Nereti NVO saskaras ar situāciju, kad interešu aizstāvība ir grūti realizējama. Valsts iestādes nenodrošina pilnīgu informācijas pieejamību normatīvo aktu un politikas dokumentu veidošanā, izstrādē, ieviešanā un novērtēšanā.

Tomēr lielākais izaicinājums ir finansējuma nepietiekamība. Viens no NVO finansējuma avotiem ir valsts budžets. NVO var iegūt valsts budžeta, ja tās pilda valdības deleģētos uzdevumus. Pašlaik organizācijām maz tiek deleģēti valdības uzdevumi. Tādējādi mēģinot rast atbildi izaicinājumiem, Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar citām NVO izstrādāja priekšlikumus valdības deklarācijai.

NVO priekšlikumi valdības deklarācijai

Tā kā NVO ir sabiedrības pārstāvji un spēj organizēti reaģēt uz valsts politikas nepilnībām, svarīgi ir nodrošināt nevalstisko organizāciju pārstāvniecību valdības deklarācijas sastādīšanā. Biedrību un nodibinājumu iesniegtie priekšlikumi variēja gan pēc nozarēm (pilsoniskā sabiedrība, lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi u.c.), gan pēc nozīmīguma (gan sabiedrībai kopumā, gan noteiktai grupai svarīgi).

Atbildot uz finansējuma izaicinājumu, par galvenajiem priekšlikumiem tika izvirzīti:
· finansējuma nodrošinājums NVO valsts politikas īstenošanai;
· tiesiskā ietvara sakārtošana, kas nosaka un regulē finansējuma saņemšanu no valsts budžeta.

Savukārt, lai varētu nodrošināt labas valsts pārvaldes darbības principus un veicinātu sabiedrības interešu pārstāvību valdības līmenī, ir nepieciešams pilnīgāk praktizēt informācijas pieejamību par plānotajiem, apspriežamajiem tiesību aktiem un politikas dokumentiem.

Deklarācijā NVO galvenokārt izteica priekšlikumus valsts pārvaldes uzlabošanai, sociālo pakalpojumu kvalitātes sekmēšanai, atbalstam ģimenēm ar bērniem, ārpusģimenes aprūpes uzlabošanai, kultūras, veselības, tautsaimniecības un citās jomās.

Ivara Godmaņa valdības deklarācija un NVO priekšlikumi

Pašlaik Latvijā nozīmīgākais izaicinājums ir valsts ekonomiskā stabilitāte un attīstība. Tādējādi deklarācijā iekļautie uzdevumi lielā mērā ir vērsti uz ekonomikas stabilizāciju, bet pilsoniskai sabiedrībai netiek pievērsta izšķiroši svarīga nozīme. Deklarācijā ir iekļautas arī vairākas iestrādnes, kas sekmēs sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, politiku īstenošanā. Tādējādi pozitīvi ir vērtējama valdības apņemšanās nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti iespējami agrā normatīvo aktu un politikas dokumentu izstrādē. Svarīgi, ka I.Godmaņa valdība turpinās nepārtrauktību sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām.

Iepazīstoties ar I.Godmaņa valdības deklarāciju un salīdzinot to ar nevalstisko organizāciju izteiktajiem priekšlikumiem, jāsecina, ka vairāki ir ņemti vērā. I.Godmaņa valdība apņemas īstenot šādus NVO priekšlikumus:

Tautsaimniecība
· izstrādās un īstenos valsts fiskālos un sociālos atbalsta pasākumus, lai mazinātu cenu pieauguma negatīvo iespaidu sabiedrībā;
· samazinās administratīvos šķēršļus un slogus, attīstot ātrpakalpojumus un publiskās-privātās partnerības iniciatīvas;
· izstrādās valsts attīstības pamatnostādnes;
· attīstīs lauksaimniecības nozaru konkurētspēju, produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību;
· sekmēs darba ražīguma paaugstināšanu, modernizējot ražošanu un atbalstot ieguldījumus lauku infrastruktūrā, inovatīvas tehnoloģijas lauksaimniecībā, meža nozarē;
· aktivizēs līdzdalību ES kopējās lauksaimniecības politikas optimizēšanā, iestājoties par pakāpenisku atbalsta maksājumu izlīdzināšanu starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm;
· atbalstīs tikai tādu meža politiku, kas nodrošina mežsaimniecības nozares produktivitātes pieaugumu, vienlaikus ievērojot vides aizsardzības un ilgtspējīgas mežu saglabāšanas prasības;
· īpašu uzmanību veltīs tādas politikas īstenošanai, kas vērsta uz ražošanas apjomu palielināšanos un ražošanas dažādošanu lauku apvidos, vienlaikus veicinot arī inovatīvu un eksportspējīgu produktu ražošanu.

Valsts pārvalde
· novērsīs iestāžu funkciju dublēšanos un apvienos iestādes ar līdzīgām funkcijām;
· izvērtēs tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu un vienkāršos birokrātiskās procedūras;
· nodrošinās pilnīgas informācijas sniegšanu par sagatavošanā esošajiem lēmumu projektiem.

Sociālā politika
· uzlabos pakalpojumu pieejamību saņēmēja dzīves vietā;
· pārskatīs iztikas minimuma groza struktūru;
· paplašinās brīvpusdienu saņēmēju loku skolās no 1. līdz 4. klasei;
· pilnveidos ārpusģimenes aprūpes sistēmu.

Izglītība
· risinās mācību satura un kvalitātes, un mācību līdzekļu nodrošinājuma problēmas;
· nodrošinās bezmaksas mācību līdzekļus.

· Kultūra
· līdz 2008. gada vidum izstrādās radošās industrijas atbalsta politiku;
· atbalstīs radošo industriju un sekmēs produktu eksportu;
· veicinās mūsdienu latviešu autoru izcilāko oriģināldarbu izplatību starptautiskajā un nacionālajā arēnā, vienlaikus rosinot jaunās paaudzes interesi un zināšanas par latviešu klasiku;
· veicinās latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas un ES oficiālās valodas attīstīšanu un saglabāšanu.

Papildus iepriekš minētajam valdība atbalstīs un veicinās:
· NVO sadarbību ar pašvaldībām cīņai pret narkotiku izplatīšanu, cilvēku tirdzniecību;
· mācību iestāžu, pašvaldību un NVO sadarbību bērnu aizsardzības veicināšanai pret noziedzīgiem nodarījumiem un lai samazinātu nepilngadīgo noziedzību;
· sabiedrības līdzdalību vides aizsardzībā un saglabāšanā;
· NVO lomu sporta politikas veidošanā un realizēšanā.

Rezumējot jāsaka, ka I. Godmaņa valdība ir ņēmusi vērā vairākus būtiskus nevalstisko organizāciju ieteikumus, kas būtu veicami sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai un dažādo nozaru attīstībai. Par nevalstiskā sektora attīstību I. Godmaņa valdībā jāatzīmē, ka valdības deklarācijā ir minēta tikai daļa no dimensijām, kas veicina NVO ilgtspējīgu attīstību. Tā ir interešu aizstāvība. Interešu aizstāvības jomā valdība apņemas sabiedrību iesaistīt lēmumu pieņemšanas procesā visos līmeņos un stadijās, kas ir ļoti būtiski, jo pašreizējā situācijā tas ir trūkums. Savukārt, runājot par finansējuma nodrošināšanu valdības uzdevumu deleģēšanā un par pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm, valdība nesniedz deklarācijā atbalstu izaicinājuma risināšanai. Vai tā būtu I. Godmaņa valdības attieksme pret nevalstiskajām organizācijām? To parādīs Valdības rīcības plāns un tur izvirzītās prioritātes.