No ārzemniekiem vēlas garantijas naudu pirms administratīvo sodu nomaksas
Foto: F64

Ārzemniekiem Latvijā drīzumā varētu nākties maksāt garantijas naudu pirms iespējamā naudas soda piemērošanas par administratīvajiem pārkāpumiem, piemēram, ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šādas izmaiņas plānotas, jo arvien straujāk pieaug ārzemnieku nenomaksāto sodu apmērs - pēdējo trīs gadu laikā viņi Latvijai palikuši parādā teju miljonu latu, informēja Satiksmes ministrijā (SM), kas izstrādājusi grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), paredzot ieviest garantijas naudu kā jaunu piespiedu līdzekli.

Pirmdien grozījumus izskatīs Ministru kabineta (MK) komiteja, pēc tam tie vēl būs jāvēta valdībā un jāpieņem Saeimā.

Kā skaidro SM, garantijas naudas ieviešanas mērķis ir nodrošināt uzlikto sodu iekasēšanu no ārzemniekiem, kuri Latvijas teritorijā ir izdarījuši administratīvos pārkāpumus, tostarp no ārvalstīs reģistrētu spēkratu vadītājiem.

Likumprojekts paredz, ka garantijas naudas apmēru noteiks attiecīgās institūcijas amatpersona, kura noformēs administratīvā pārkāpuma protokolu.

Garantijas nauda būs ārzemniekam uzliktā naudas soda apmērā, ja lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā amatpersona pieņems uz vietas, vai tik liela, cik paredzēts maksimālais sods par attiecīgo pārkāpumu, ja lieta tiks nosūtīta izskatīšanai pēc tās piekritības.

Likumprojektā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam (MK) noteikt garantijas naudas iemaksas kārtību un administrēšanu, lietu izskatījušās institūcijas rīcību ar iemaksāto garantijas naudu, kā arī jautājumus, kas saistīti ar personu procesuālajām garantijām saistībā ar garantijas naudas iekasēšanas un dokumentu aizturēšanas kārtību.

Garantijas nauda netiks iekasēta un dokumenti netiks aizturēti pirms nav izdoti attiecīgie MK noteikumi.

SM prognozē, ka līdz ar garantijas naudas ieviešanu no ārzemniekiem izdosies iekasēt līdz 85% no tiem uzliktā naudas soda.

APK un citos normatīvajos aktos ir noteikta administratīvo sodu iekasēšanas kārtība, taču praksē rodas grūtības nodrošināt soda iekasēšanu tieši no ārzemniekiem. Aizvien biežāk viņi, atstājot Latvijas teritoriju, nesmaksā uzlikto sodu likumā noteiktajā termiņā, secinājusi ministrija.

APK minētie piespiedu līdzekļi, kas ļautu nodrošināt soda iekasēšanu, pret ārzemniekiem neesot pietiekami efektīvi, turklāt ir diskriminējoši, jo faktiski piemērojami tikai Latvijas iedzīvotājiem un nenodrošina soda neizbēgamības nodrošināšanu attiecībā pret visiem likumpārkāpējiem, norāda SM.

Piemēram, autopārvadājumu uzraudzības jomā pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem 2006.gadā ārzemnieki nesamaksāja 1690 latu sodu, 2007.gadā - 63 035 latus, bet 2008.gadā - jau 77 445 latus.

Līdzīgas tendences vērojamas arī citās jomās. Ārzemnieku nenomaksāto naudas sodu apmēru ziņā visvairāk izceļas šādi pārkāpumi: par transporta līdzekļu vadīšana bez tiesībām 2008.gadā nebija nomaksāti 8150 lati, par agresīvu transportlīdzekļu vadīšanu - 13 275 lati, par braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošanu - 126 145 lati.

Pēc Informācijas centra sniegtajiem datiem pēdējos trīs gados par pārkāpumiem ārzemnieki nav nomaksājuši valsts budžetā kopumā 998 697 latus.

Lielākie sodu nemaksātāji ir no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, kā arī atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgie.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form