Tas skaidrojams ar to, ka 2001.gadā tika ieviests specializētais civildienests tādās iestādēs kā Valsts policija, Valsts robežsardze un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Vīriešu procentuālais pārsvars valsts civildienesta ierēdņu skaitā saglabājās līdz pat 2006.gadam, taču pērnā gada nogalē, no Valsts civildienesta izstājoties vairākām specializētā civildienesta iestādēm, vīriešu un sieviešu procentuālā attiecība atkal mainījās uz pretējo pusi un gada beigās sieviešu īpatsvars ierēdņu skaitā sasniedza 69%.
Valsts vispārējā civildienesta ierēdņu kopskaitā nemainīgi līderpozīcijas ieņem sievietes, un sieviešu īpatsvaram ir tendence pieaugt. Ja 1995.gadā sieviešu īpatsvars valsts vispārējā civildienestā bija par 6 procentpunktiem lielāks nekā vīriešu īpatsvars un veidoja 53%, tad pērnā gada nogalē sieviešu īpatsvars pārsniedza vīriešu īpatsvaru jau par 36 procentpunktiem un veidoja 69% no vispārējā civildienesta ierēdņu kopskaita.
2006.gada 31.decembrī no valsts pārvaldes iestādēs, kurās ieviests valsts civildienests, nodarbinātajiem vīriešiem 66% bija ierēdņi, bet pārējie 34% - darbinieki. Salīdzinājumā ar 2003.gadu vīriešu īpatsvars darbinieku amatos ir pieaudzis no 16% līdz 34%. Sievietes gan 2003.gada nogalē, gan pērn pārsvarā - 63% gadījumu - ieņēma ierēdņu amatus.
Ministriju sistēmās ierēdņu amatos nodarbināto sieviešu un vīriešu procentuālais sadalījums ir atšķirīgs, un pamatā to ietekmē attiecīgās sistēmas iestādes un to veicamās funkcijas, tomēr pērnā gada nogalē sieviešu skaits lielākā vai mazākā mērā pārsniedza vīriešu skaitu visu ministriju sistēmās.
Visaugstākais sieviešu īpatsvars pērn bija Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā un Kultūras ministrijas sistēmā, kamēr viszemākais - attiecīgi 55% un 56% - bija attiecīgi Vides ministrijas un Zemkopības ministrijas sistēmā.