No nākamā gada KNAB varēs pārbaudīt tikai 300 no 57 000 valsts amatpersonu deklarācijām

Kā norādījis KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas galvenais speciālists Alvils Strīķeris, diez vai ar 300 deklarāciju pārbaudi ir pietiekami, tomēr kaut kāda nozīme tam noteikti būšot, kaut vai preventīva - amatpersonām kaut nedaudz būs bail, ka viņu deklarāciju ziņu patiesums var tikt pārbaudīts.

"Tas var veicināt godprātību un mudināt aizpildīt pareizi šīs deklarācijas. Tāpat kā pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, ir iespēja, ka noķers, un iespēja, ka nenoķers, bet, ja skaidri zina, ka neviens neķer, tad nav motivācijas pildīt noteikumus," sacīja Strīķeris.

Saistībā ar amatpersonu deklarācijām KNAB pašlaik veic pārbaudes un sauc pie atbildības amatpersonas, kas pārkāpušas interešu konflikta novēršanas likumu. Savukārt par deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaudi ir izveidojies strīds starp KNAB un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Strīķeris uzsvēra, ka ziņu patiesuma pārbaude ir dota VID - likumdevējs to ir devis, tas noteikts ir administratīvo pārkāpumu kodeksā. Taču ar grozījumiem likumos no nākamā gada paredzēts šo funkciju nodot KNAB, jo VID faktiski nepilda tam doto uzdevumu attiecībā uz ziņu patiesuma pārbaudi, atzina KNAB pārstāvis.

KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga atzīmēja, ka sākotnēji KNAB vēlējies šīs funkcijas izpildei saņemt desmit papildus vietas, vēlāk tika panākts kompromiss par astoņām, bet tagad ar argumentu par ekonomisko situāciju valstī paredzēts piešķirt tikai trīs vietas.

Vēl nav rasta skaidrība par pārbaudāmo deklarāciju atlases metodēm, taču, visticamāk, tas varētu būt, balstoties uz saņemtajiem ziņojumiem vai izlases veidā. KNAB uzskata, ka tam būtu jāpiešķir tiesības saskaņā ar iekšējiem normatīviem aktiem un metodiku, noteikt to valsts amatpersonu kategorijas, kuru rīcība ir pakļauta lielākam interešu konflikta, korupcijas riskam un sastādīt katru gadu pārbaudāmo amatpersonu loku, piebilda Strīķeris.