Grāmatas centrā ir jautājums par mijiedarbību – kā Baltijas jūras telpā formējušies ekonomiskās, kultūras un politiskās mijiedarbes procesi no vikingu laikiem līdz mūsdienām. Pēc Mihaela Norta pārliecības, "šādi fokusēta, Baltijas jūras telpa kļūst par vienu no saistošākajiem reģioniem pasaulē".
""Baltijas jūras reģiona vēsture" ir uzlūkojama ne tikai kā rezultāts ilggadējai sadarbībai ar Ilgvaru Misānu un citiem Latvijas vēsturniekiem; tā ir bijusi arī institucionāla sadarbība starp universitātēm Rīgā un Greisvaldē, kas, cerams, turpināsies vēl citos grāmatu projektos," izdevuma priekšvārdā raksta Norts.
Norts pētījis ne tikai reģiona kultūras un politikas vēsturi, bet pievērsies arī tautsaimniecības vēsturei, piemēram, grāmatā atrodami Baltijas jūras ostu eksporta dati par 1787. gadu, kuros redzams, kā tolaik baļķi bija pārliecinoši ejošākā Rīgas ostas eksporta prece starp kokmateriāliem, bet ievērojams bijis arī mastu eksports.
Tāpat autors bagātīgi piedāvā statistikā ilustrētus datus par aprakstīto laika posmu dzīvi, piemēram, nodaļā par pāreju no kārtu sabiedrības uz šķiru sabiedrību iespējams iepazīties ar informāciju par etnisko sastāvu 19. gadsimtā beigu Rīgā.
"Šī Baltijas jūras telpas vēsture uzskatāmi parāda, ka šo jūru kā reģionu vispirms radīja tirdzniecības un kultūras sakari un tikai vēlāk par telpu veidojušu faktoru kļūst politika," grāmatas nobeigumā raksta Norts.
"Ar laiku arvien vairāk pūļu lielvaras veltīja tam, lai varētu būt līdzdalīgas Hanzas tirgotāju peļņā. Tas izpaudās, piemēram, Dānijai vienpusēji pretendējot uz kontroli pār piekļuvi Baltijas jūrai un tādējādi varētu Ēresunda šaurumu šķērsojošos kuģus aplikt ar muitas maksu. Citas tirgotāju apvienības, piemēram, nīderlandieši, izmantoja Hanzas līdera pozīciju mazināšanos, lai Baltijas jūras telpu integrētu topošajā globālajā ekonomikā," raksta vēsturnieks.
"Grāmatā aprakstītā Baltijas jūras telpas vēsture piedāvā šī reģiona pēdējo trīs gadu desmitu laikā izpētes rezultātus," darba pēcvārdā rezumē autors.
Grāmatu tulkojusi Maija Levāne, zinātniskais redaktors - LU asociētais profesors Andris Levāns. Tulkojumu finansiāli atbalstījis Gētes institūts.
Izdot šo darbu latviski rosinājis LU profesors Ilgvars Misāns, un tas jau tulkots un izdots Igaunijā, ASV un šāgada sākumā arī Polijā. Grāmatas prezentācija paredzēta 10. septembrī.
Grāmatas iznākšanai uzmanību pievērsuši arī vēsturnieki Gustavs Strenga un Kaspars Zellis:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
