Tiesā lūgts piedzīt 735 163 Igaunijas kronas jeb aptuveni 33 000 latu, kas ir summa, kuru "Ergo" samaksājis džipa īpašniecei Igaunijas līzinga kompānijai un automašīnas lietotājam Dmitrijam Polonikam.
Šodien pasludināto tiesas spriedumu 30 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.
"Latvijas" advokāts Romualds Vonsovičs sacīja, ka par sprieduma pārsūdzēšanu būs jālemj klientam. Viņš pieļāva iespēju, ka ieteiks uzņēmumam iesniegt kasācijas sūdzību.
Igaunijas kompānijas "Ergo" advokāts Jānis Rozenfelds sacīja, ka spriedumu vērtē pozitīvi.
Viņš sacīja, ka lietā bijušas domstarpības tikai par vienu jautājumu, proti, kādos apstākļos automašīna novietota stāvvietā. Viesnīca uzskatījusi, ka tai par džipa novietošanu nekas neesot bijis zināms, bet apdrošinātājs paudis viedokli, ka bez stāvvietas īpašnieka ziņas mašīnu stāvvietā nevarēja novietot.
Pēc Rozenfelda teiktā, Augstākā tiesa, iespējams, nav ņēmusi vērā viesnīcas nostāju, ka tai par automašīnas novietošanu nekas neesot bijis zināms.
Jau ziņots, ka, konstatējot zādzību, apdrošināšanas kompānijai nekavējoties iesniegts rezerves atslēgu komplekts, kā to paredz noslēgtais līgums, un džipa lietotājs vērsies ar iesniegumu Latvijas tiesībsargājošajās institūcijās, norādīja "Ergo" advokāts Rozenfelds. Prasības pamatā ir apsvērums, ka viesnīcai jāuzņemas atbildība par klientu īpašumu, arī par autostāvvietā atstātajiem transporta līdzekļiem.
Tiesā trešās personas statusā pēc viesnīcas "Latvija" advokāta Vonsoviča lūguma pirmās instances tiesa pieaicināja autostāvvietas apsargātāju AS "Falck apsargs". Apdrošinātāja prasības apmierināšanas gadījumā varētu celt regresa prasību pret apsargu, jo apsardzes firmai būtu jāuzņemas atbildība par džipa zādzību no apsargātās autostāvvietas.
Viesnīcas "Latvija" pārstāvji līdz šim sīkākus komentārus par prasību nesniedza un norādīja, ka lietā skarta darbība ar organizētās noziedzības interesēm, jo "neviens šādu smalku džipu vienkārši tāpat nezog".
AS "Falck apsargs" pārstāvji iepriekš atzina, ka uzņēmums viesnīcai sniedzis apsardzes un drošības pakalpojumu kompleksu, kurā ietilpst fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un videonovērošana.
Pēc automašīnas zādzības firmā veikta iekšējā izmeklēšana un konstatēts, ka apsardzes uzņēmuma darbinieki rīkojušies atbilstoši izstrādātajām un ar viesnīcu saskaņotajām instrukcijām. Tajās sīki uzskaitīti viesnīcas apsardzes darbinieku pienākumi, kurus AS "Falck apsargs" darbinieki izpildījuši pienācīgi.
2005.gada 22.februārī Rīgas apgabaltiesa noraidīja Igaunijas apdrošināšanas kompānijas prasību. Rozenfelds pēc sprieduma pasludināšanas sacīja, ka ir šokēts par iznākumu un par tiesas procesa gaitu.
Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojā informēja, ka nozagtā automašīna joprojām tiek meklēta. Līdz šim vēl nav noskaidroti automobiļa zagļi. Plašāku informāciju par krimināllietas izmeklēšanu likumsargi nesniedza.
AAS "Balta" Drošības dienesta vadītājs Egīls Sīlis-Jaunsīlis sacīja, ka nav būtiskas atšķirības, vai automašīna nozagta uz ielas vai apsargājamā stāvvietā - ja klientam ir KASKO polise, tas saņem atlīdzību par nozagto automašīnu.
Pēc viņa teiktā, praksē vel nav bijuši gadījumi, ka tad, kad apdrošinātā automašīna nozagta no apsargājamas autostāvvietas, kompānija ar regresa prasību būtu vērsusies pret stāvvietas īpašniekiem vai apsargātājiem. Parasti autostāvvietas neuzņemoties atbildību par automašīnu zādzībām vai laupīšanu, tomēr katras zādzības apstākļi ir atšķirīgi un tiek izskatīti individuāli.
Krāpnieku metodes, izmantojot apdrošināšanu, gadu gaitā esot nemainīgas. Esot gadījumi, kad krāpnieks ziņojot, ka viņam tuvajās ārzemēs nozagts apdrošinātais automobilis, bet patiesībā atklājas, ka automašīna valsts robežu nav šķērsojusi un izjaukta rezerves daļās. Mēdzot būt arī otrādi - kad krāpnieks paziņojot par apdrošinātā automobiļa nozagšanu, mašīna jau kādu laiku vairs neatrodas Latvijā un pārdota ārvalstu pasūtītājiem, piemēram, Krievijas darboņiem.
Sadarbojoties Latvijas un kaimiņvalstu tiesībsargājošajām institūcijām vai apdrošināšanas sabiedrību drošības dienestiem, izdodoties šos un citus krāpniecības gadījumus atklāt. Sīlis-Jaunsīlis gan atzina, ka ne vienmēr kompānijai izdodas gūt tiešus krāpniecības pierādījumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
