Foto: Shutterstock

Ar 2018. gada 1. septembri spēkā stājās grozījumi Kriminālprocesa likumā, vienkāršojot izmeklēšanu un izskatīšanu konkrētos kriminālprocesos. Tas nodrošina ātrāku rezultātu un mazāk birokrātijas.
Veiktie grozījumi ir atvieglojums gan tiesnešiem, gan prokuroriem, gan arī nozieguma izmeklētājiem, atzina portāla "Delfi" uzrunātie tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji.

Prokurore Ieviņa Pickaine paātrinātos tiesas procesus vērtē kā atvieglojumu: "Protams, šie procesi ir piemērojami konkrētos gadījumos, vienkāršākās lietās, kurās pierādījumu bāze ir vieglāk iegūstama – piemēram, zādzība nelielā apmērā no veikala, kur uzreiz ir zināma vainīgā persona, cietušais un tā pārstāvis. Vairumā gadījumu ir kameru ieraksti."

Prokurore atzīst, ka paātrināts process ir ierobežots termiņos – no procesa uzsākšanas līdz spriedumam paātrinātā kārtībā maksimāli aizņem 30 dienas.

Sākotnēji policijai ir dotas desmit dienas, lai izmeklētu konkrēto gadījumu. Pēc tam prokurors desmit dienu laikā lemj, vai process ir skatāms paātrinātā kārtībā. Pēc prokurora darba desmit dienas ir dotas tiesai, lai izskatītu lietu, informēja Pickaine.

Parastā kārtībā ir prokuratūrai jāpieņem vismaz divi lēmumi, lai lietu nosūtītu tiesai. Savukārt paātrinātā kārtībā prokurors sastāda tikai vienu lēmumu, kas ietver gan lēmumu par apsūdzību, gan lēmumu par nosūtīšanu tiesai. Prokurors ar tiesu uzreiz vienojas par datumu, kad notiks tiesas sēde.

Šādos procesos bieži vien apsūdzētais atzīst vainu, kas paātrina procesa virzību, pastāstīja prokurore.

Pickaine atzīst, ka paātrinātie procesi ir kā atvieglojums – viss notiek ātrāk, un ir lielāka iespēja, ka vainīgā persona atnāk uz tiesas sēdi. Tāpat, izskatot lietas paātrināti, viennozīmīgi tiek ieekonomēts valsts budžets, jo lietu izskatīšana prasa mazāk laika.

"Mums ir ļoti laba sadarbība gan ar policiju, gan tiesu. Arī apsūdzētā persona ir ieguvēja – ātrs spriedums, atzina prokurore. Pickaine piebilda, ka visas tiesības šādās lietās tiek nodrošinātas, kā parasti.

Katrs otrais process policijā – paātrināts

Valsts policijā paātrinātā procesa piemērošana ir viena no prioritātēm. Policijas rezultatīvie rādītāji paātrinātā kriminālprocesa piemērošanas jomā no 2020. gadā uzsāktajiem un kriminālvajāšanai nodotajiem kriminālprocesiem sasniedz gandrīz 45%, tas ir, gandrīz katrs otrais kriminālprocess tiek virzīts kriminālvajāšanas uzsākšanai paātrinātā procesa kārtībā.

Jau sākotnēji, kad ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona, izmeklētāji izmanto iespēju virzīt kriminālprocesu paātrinātā procesa kārtībā, kas būtiski atvieglo salīdzinoši vienkāršu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, ļauj sastādīt mazāku procesuālo dokumentu skaitu un ļauj pabeigt kriminālprocesu īsā laika posmā. Turklāt tam ir stingri noteikti procesa virzības termini, portālam "Delfi" pavēstija Valsts policija.

Spriedums 48 stundas pēc nozieguma izdarīšanas

Kā piemēru policija min zādzību veikalā. Procesa virzītājs aizpilda nepieciešamos dokumentus kriminālprocesa ātrākai virzībai. Personu aiztur Kriminālprocesa likuma 264. panta kārtībā. Dažu dienu laikā procesa virzītājs materiālus ar pavadrakstu nodod prokuroram. Turpinot kriminālprocesu paātrinātā procesa kārtībā, prokurors nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc kriminālprocesa materiālu saņemšanas pieņem lēmumu par lietas nodošanu tiesai. Tādējādi īsā laikā ir panākts tiesiskais noregulējums un persona ir saņēmusi sodu par nodarījumu.

Piemērām, persona tika aizturēta, un tajā pašā vai nākamajā dienā lieta nosūtīta prokuratūrai, kur tajā pašā dienā nodota tiesai un iztiesāta, tādējādi notiesājošs spriedums krimināllietā panākts 48 stundu laikā no aizturēšanas brīža.

Mīnusi – nepilnīga informācija vai apsūdzētais velk garumā

Valsts policija piebilst, ka ir konstatēti gadījumi, kad kriminālprocesa uzsākšanu un virzīšanu paātrinātā procesa kārtībā ietekmē cietušo komersantu nekvalitatīvi iesniegti iesniegumi. Piemēram, nav norādītas visas nozagtās preces, pierakstīts vairāk nekā nozagts, sajauktas preču cenas, notikuma vietā nav pilnvarotas personas, kura iesniegumu par noziegumu varētu iesniegt uzreiz, nav iespējams uzreiz izņemt videonovērošanas kameru ierakstus, lai gan procesa virzītāja rīcībā ir atbilstošs informācijas nesējs.

Tāpat reizēm problēmas rada cietušo personu attieksme, savlaicīgi neierodas liecības sniegšanai, nespēj noteikt un pamatot radītā kaitējuma apjomu, kas ietekmē izmeklēšanas ilgumu.

Policijas praksē konstatēti gadījumi, kad ekspertīzes par narkotisko un psihotropo vielu atrašanos organismā aizdomās turētajai personai, kā arī miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai cietušajai personai tiek veiktas vairāk kā 30 dienu laikā, līdz ar to arī šādi kriminālprocesi tiek virzīti vispārējā kārtībā.

Kā vēl vienu būtisku apgrūtinājumu kriminālprocesa virzīšanai paātrinātā procesa kārtībā, Valsts policija min to, ka pirms kriminālprocesa nodošanas kriminālvajāšanas uzsākšanai, ievērojot 48 stundu ierobežojumu, procesa virzītājam ir jāvienojas ar uzraugošo prokuroru par viņa pieejamību. Prokurors var būt aizņemts tiesas sēdē, veikt procesuālas darbības citā kriminālprocesā un tamlīdzīgi.

Mīnusus paātrināto procesu skatīšanā saskata arī tiesa.

"Jāteic, ka agrāk, neraugoties uz to, ka lietas izskatīšanas datums ir norādīts, apsūdzētie mēdz neierasties. Tad seko nākamā sēde, kad ir piespiedu atvešana. Ja apsūdzētais tad nav atrodams, šis paātrinātais process pārvēršas par par pilno procesu, kad lieta tiek izskatīta bez viņa klātbūtnes, bet ar pilnu pierādījumu pārbaudi," sacīja tiesnese Adrija Kasakovska.

Kasakovska atzina, ka dažkārt, ja apsūdzētais saprot, ka draud bargs sods, viņš var apzināti "vilkt garumā".

Kopumā arī tiesnese šādus procesus kopumā vērtē pozitīvi pieminot, ka ir lietas, kurās ir nepieciešama kriminālprocesa paātrināšana un vienkāršošana.

"Tas vairāk taupa resursus un ir efektīvāk. Vainīgais saņem sodu maksimāli īsā laikā kopš nozieguma izdarīšanas," atzina tiesnese.

Arī Kasakovska apstiprina, ka visbiežāk paātrinātie procesi ir saistīti ar zādzībām nelielos apmēros, par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kukuļdošanas mēģinājumiem pēc šo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanas, kā arī līdzīgos noziegumos.

Paātrinātos procesus var veikt situācijās, kad ir pietiekama pierādījumu bāze. "Zādzībās tie ir videoieraksti, ceļu satiksmē – policijas kameras un dienesta automašīnu uzņemtie video," atzina tiesnese.

Praksē šādas lietas visbiežāk tiek izskatītas ātrāk nekā 30 dienās. Zemgales rajona tiesā ap 20-25% no procesiem, ko prokuratūra nodod uz tiesu, ir tieši šie paātrinātie procesi, sacīja Kasakovska.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!