'Nomest iepriekšējās krīzes nastu' – valdība atbalsta fizisko personu atbrīvošanu no maziem parādiem
Foto: LETA

Otrdien Ministru kabinets atbalstījis un nolēmis nosūtīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu pakotni, kas rada risinājumu fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām, jo Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process šim personu lokam to sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ nav pieejams. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šo lēmumu raksturo kā "nastas, kas velkas līdzi, nomešanu".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pakotne ietver likumprojektu "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" un virkni ar to saistītu likumu grozījumu.

Bordāns, iepazīstinot kolēģus valdībā ar Tieslietu ministrijā tapušo pakotni, pastāstīja, ka tā ir jau vēsturiska, taču netieši to var saistīt arī ar esošās ārkārtējās situācijas radītajām problēmām.

Ministrs atgādināja, ka jau 2016. gadā apspriestas pamatnostādnes saistībā ar šo situāciju, jo Latvijā ir viens no augstākajiem nabadzības un sociālās nevienlīdzības līmeņiem Eiropas Savienībā.

Saknes šai parādu problēmai meklējamas 2008.-2009. gada krīzē, kad virkne cilvēku pārvērtēja savas finansiālās un aizņemšanās iespējas, un tādēļ tagad nonākuši trūcīgo vai maznodrošināto statusā, jo nespēj segt savas parādsaistības apmērā līdz 5000 eiro.

Bordāns uzsver, ka tagad piedāvātais risinājums nav "parādu amnestija", bet maksātnespējas process ar paātrinātiem un atvieglotiem noteikumiem, parādniekam pašam piesakoties pie notāra un izpildot virkni nosacījumu. Ministrs uzsvēra, ka tas atbrīvos no aizņēmumiem, nevis no komunālo maksājumu parādiem.

"Nav sliktākais brīdis nomest šo nastu, kas velkas līdzi. Mums nepieciešami visi cilvēki, kad beigsies šī krīze. Tas ir sociāli un ekonomiski labs un attaisnojošs lēmums," skaidroja Bordāns valdības sēdē.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) piebilda, ka tas nebūs 100% taisnīgi pret visām iedzīvotāju grupām, un uzslavēja Bordānu par apņemšanos kaut ko tādu virzīt.

Likumprojekta "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" anotācijā teikts, ka ir nepieciešams normatīvi nostiprināt finansiālo problēmu risinājumu fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām, tā kā Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process tām to sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ nav pieejams, taču parādsaistību izpilde tik un tā nav iespējama, kas rada slogu fiziskās personas kreditoriem. Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu pietiekamu laika posmu likumprojektā ietvertā mehānisma praktiskai ieviešanai.

Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas plāns paredz izvērtēt iespēju izstrādāt atvieglotu fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu, kas būtu paredzēts fiziskajām personām, kurām nav hipotekāro kredītu un mantas, kā arī parādsaistību apjoms nav liels.

Pašlaik personām, kuras nespēj segt savas parādsaistības, vienīgā pieejamā kolektīvā procedūra ir fiziskās personas maksātnespējas process. Lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām ir jābūt vismaz 5000 eiro, turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, tai ir jāsedz valsts nodeva, kā arī jāveic fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta maksa.

Ja persona, kura nespēj segt savas parādsaistības, ņemot vērā tās finansiālo stāvokli, ir spējīga veikt obligātos maksājumus 930 eiro apmērā, tad, neatkarīgi no tā, vai šādai personai ir aktīvi, vispirms ir jāiziet bankrota procedūra, lai piekļūtu saistību dzēšanas procedūrai. Ņemot vērā to subjektu profilu, uz ko attieksies likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums", esošais fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums visbiežāk pēc būtības nav pieejams.

Anotācijā teikts, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes informācijā 2017. gadā nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 23,3% jeb 446 tūkstoši iedzīvotāju. Turklāt jau trešo apsekojuma gadu pēc kārtas rādītājs palielinās gan iedzīvotāju skaita, gan arī īpatsvara no iedzīvotāju kopskaita ziņā. 2018. gada nogalē trūcīgās personas statuss tika noteikts 50 447 personām, savukārt maznodrošinātās personas statuss – 50 235.

Šī statistika vērtējama kopsakarā ar fizisko personu uzņemto saistību un parādsaistību skaitu un apmēru, tā kā ne visām nabadzības riskam pakļautajām personām ir parādsaistības.

Fiziskajām personām izsniegto saistību faktiskā atlikuma apjoms 2019. gada 2. ceturkšņa beigās bija 7 503,70 miljardi eiro, ko veidoja 698 784 fiziskajām personām izsniegtās saistības (95,2%) attiecībā pret 35 183 jeb 4,8% juridiskajām personām izsniegtām saistībām. Tomēr ne visi savas saistības kavē. To dara 142 595 jeb 20,4% fiziskās personas, teikts anotācijā.

Arī saistību apjoms ir dažāds, saistību atlikuma īpatsvaram galvenokārt (77,8%) pārsniedzot 50 000 eiro limitu un kopumā veidojot vairāk nekā 15 miljardu eiro saistību apjomu. Taču saistību skaita ziņā tieši nelielās saistības (līdz 1 000 eiro) ir izsniegtas visvairāk – 666 892 jeb 55,9% gadījumu, kopā veidojot saistību atlikumu gandrīz 174 miljonu eiro apmērā.

Kredītu reģistrā ietvertās ziņas gan neaptver nebanku kredītdevēju izsniegtos kredītus. Taču arī tā sniedz skaidras paralēles ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskatā par ārpustiesas parādu atgūšanas sektoru 2018. gadā apkopoto informāciju par parādu piedzinēju sniegtajiem parāda atgūšanas pakalpojumiem.

No pārskatā sniegtās informācijas secināms, ka uz 2018. gada 31. decembri parādu portfeļa kopsumma attiecība par patērētāju parādiem sastādīja 1,280 miljardus eiro. Pēc parādu portfeļa kopējā lietu skaita, atgūšanai nodoto patērētāju lietu skaits uz 2018. gada 31. decembri sasniedza 1 290 323 parādu lietas. Turklāt tieši no kredītiestādēm un nebanku kreditēšanas nozares iegūtās lietas veido būtisku daļu no visām lietām. Proti, uz 2018. gada 31. decembri kopējā parādu portfelī ietilpst 11,85% jeb 152 949 lietas (apmērs: 67,39% jeb 862,949 milj. eiro) no kredītiestāžu nozares un 31,01% jeb 400 144 lietas (apmērs: 21,71% jeb 277,983 milj. eiro) no nebanku kreditēšanas nozares.

"Minētais skaidri liecina, ka ir ievērojams skaits tādu fizisko personu, kurām nav pietiekamu līdzekļu pašu spēkiem segt parādsaistības, kas vienlaikus kontekstā ar kopējo ekonomisko stāvokli neveicina šo personu vēlmi šīs parādsaistības segt, tādējādi turpinot atrasties nabadzības riska stāvoklī. Vienlaikus jāuzsver, ka kopējā statistika un iespējami augstā interese par šo mehānismu automātiski nebūt nenozīmē, ka visas personas patiešām izmantos likumprojektā ietverto mehānismu to mantiskā stāvokļa (aktīvu esamības) dēļ vai arī subjektīvas nevēlēšanās dēļ," teikts anotācijā.

Ievērojot minēto, likumprojekts izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošās parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums un kuru kopējais apmērs nesasniedz Maksātnespējas likumā noteikto fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmju slieksni.

Likumprojektā paredzētais mehānisms vērsts uz atbalsta sniegšanu Latvijas Republikā dzīvojošiem. Līdz ar to tajā iekļautas prasības, kas nodrošina personas nepārprotamu saikni ar Latvijas Republiku, turklāt šo apstākli sasaistot arī ar noteiktā statusa (trūcīga vai maznodrošināta persona) esamību noteiktajā laika periodā pirms pieteikuma iesniegšanas, uzsver Tieslietu ministrija.

Ministrija skaidro, ka būtisks šķērslis piekļuvei fiziskās personas maksātnespējas procesam ir izmaksu apmērs. Iepriekš aprakstītās sociālās un ekonomiskās grupas personām tas ir būtisks šķērslis, un tamdēļ likumprojekts attiecināts uz tādām personām, kurām parādsaistību īpatnību dēļ nav realizējamu aktīvu, lai nebūtu nepieciešams piesaistīt maksātnespējas procesa administratorus vai citus tamlīdzīgus subjektus, tā kā attiecīgo speciālistu piesaiste nešaubīgi sadārdzinātu procesu. Tādējādi likumprojektā paredzētais regulējums arīdzan neparedz fiziskās personas rīcību pirms tā atbrīvota no parādsaistībām, kuras nodrošināšanai un uzraudzībai būtu nepieciešams veidot kopīgā procedūrā ietvertus pienākumus un tiesības.

Ņemot vērā minēto, šajā likumprojektā paredzētā fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām ir ievērojami citādāka, nekā Maksātnespējas likumā ietvertā fiziskās personas maksātnespējas procesa norise. Tas arīdzan nozīmē, ka šajā likumprojektā ietvertās tiesības un pienākumi ir balstīti uz citu principu kopumu, nekā uzskaitīts Maksātnespējas likuma 6. pantā.

Tamdēļ ir nepieciešams un ir samērīgi veidot atsevišķu normatīvo aktu, lai turklāt nodrošinātu, ka šā likumprojekta subjektiem ir nepārprotami skaidras tiesības un pienākumi, norāda ministrija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Jānis Bordāns Maksātnespēja Ministru kabinets Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form