Šādus priekšlikumus ceturtdien Mežaparka teritorijas detālplānojuma izstrādes sabiedriskās apspriešanas sanāksmē kā svarīgākos minēja Rīgas iedzīvotāji un ar parku saistīto organizāciju pārstāvji.
Mežaparka Attīstības biedrības pārstāve Kristīne Āboliņa pauda, ka ļoti svarīgi būtu saglabāt Mežaparka teritorijā tieši tās funkcijas un aktivitātes, kas Rīgā pieejamas tieši šeit un nekur citur. Turklāt, attīstot parku, svarīgi būtu ņemt vērā tieši to iedzīvotāju viedokli, kuri šo vietu apmeklē salīdzinoši bieži.
Āboliņa uzskata, ka parkā būtu jāizvieto vairāk tualešu, turklāt tām jābūt labā stāvoklī. Viņa uzskata, ka labierīcību izvietošana, iespējams, palielinātu arī Mežaparka apmeklētāju skaitu.
Mežaparka teritorijas apsaimniekotājs, SIA "Rīgas meži" valdes loceklis Andrejs Kondratjuks informēja, ka patlaban apmeklētāji var izmantot septiņas pārvietojamās tualetes, taču jau līdz gada beigām esot iecerēts Mežaparkā ierīkot trīs stacionārās tualetes, kuras būs atvērtas visu gadu un kurās būs silti arī ziemā.
SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš pastāstīja, ka Mežaparka attīstības projekta izstrādes gaitā tiks domāts arī par atbilstoša līmeņa labierīcību izvietošanu parkā.
Lai arī sanāksmē tika apspriesta detālplānojuma izstrāde, tās laikā vairāki Mežaparka apkārtnes iedzīvotāji norādīja, ka svarīgi uzlabot rīdzinieku iespējas nokļūt šajā vietā ar sabiedrisko transportu.
Kāda iedzīvotāja sacīja, ka detālplānojuma izstrādes gaitā būtu svarīgi noskaidrot, cik ērti cilvēkiem iespējams nokļūt Mežaparkā no sava mikrorajona. Turklāt arī paši Mežaparka iedzīvotāji neesot apmierināti ar sabiedriskā transporta satiksmi, piemēram, bērni nevarot nokļūt no šejienes uz skolu citā mikrorajonā.
"Mežaparkā iespējams nokļūt tikai ar 11.tramvaju, taču uz šejieni grūti nokļūt no netālu esošajiem mikrorajoniem, piemēram, Teikas un Juglas," stāstīja iedzīvotāja.
Oktobra sākumā veiktajā tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS aptaujā vairāk nekā puse iedzīvotāju norādījuši, ka uz Mežaparku dodas ar sabiedrisko transportu, sanāksmē informēja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
SIA "Kaķītis" valdes loceklis Rolands Rapa, kurš Mežaparkā nesen izveidojis atrakciju un piedzīvojumu parku "Mežakaķis", pauda, ka svarīgi parkā un tā apkārtnē sakārtot autotransporta novietošanu, un rezultātā ieguvēji būtu arī vietējie iedzīvotāji - parka apmeklētāji automašīnas vairs masveidā nenovietotu tuvējo ielu malās.
Arī Rīgas Zooloģiskā dārza valdes loceklis Edgars Vītols norādīja, ka transporta novietņu problēmu ir ļoti svarīgi atrisināt, attīstot Mežaparku, turklāt nepieciešams izveidot ne tikai stāvvietas vieglajām automašīnām, bet arī autobusiem.
"Noteikti nepieciešama atsevišķa novietne autobusiem. To ir daudz rudenī un pavasarī, kad zoodārzā ierodas skolēnu grupas no visas Latvijas," sacīja Zooloģiskā dārza pārstāvis. Daudz autobusu Mežaparkā sabraucot arī koncertu laikā, kas norisinās Mežaparka Lielajā estrādē.
Liela daļa zoodārza apmeklētāji esot no tuvējām ārvalstīm - Lietuvas, Igaunijas un Krievijas -, turklāt tie ir simti tūkstoši cilvēku gadā, kas ierodas ar personīgo automašīnu, pauda Vītols. Piemēram, augustā aptuveni 30% apmeklētāju esot bijuši tieši ārvalstnieki. Arī citvalstu tūristi bieži izmantojot sabiedrisko transportu, lai no pilsētas centra nokļūtu Zooloģiskajā dārzā.
Vītols arī norādīja, ka zoodārzu un Mežaparku bieži apmeklējot ģimenes ar maziem bērniem, turklāt ar bērnu ratiņiem, un vēlas parka tuvumā novietot automašīnu. "Braukt ar sabiedrisko transportu cauri visai Rīgai nav gluži tas veids, kā ģimene mūsdienās izvēlas labi pavadīt brīvdienu," sacīja zoodārza valdes loceklis.
Viņš informēja, ka zoodārza interesēs esot arī veidot gājēju promenādi, piemēram, gar Ķīšezeru, jo nepārtraukti, gadu gadiem problēmas sagādājot ezera krasta izskalošanās.
Tauriņš norādīja, ka autotransporta novietnes tiks veidotas ap Mežaparku, taču tā iekšienē plānots izveidot līdzīgu "iekšējo transportu" kā pašreizējais vilcieniņš.
Kā ziņots, detālplānojumā ietverta Zooloģiskā dārza un zaļās zonas teritorija, kas pieejama visiem rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem. Tā izstrādes mērķis ir attīstīt Mežaparku, nodrošinot kvalitatīvas iedzīvotāju atpūtas, izglītošanās, izklaides, sporta un rekreācijas iespējas. Plānojumā būs detalizēti parka izmantošanas un apbūves noteikumi, respektējot kultūrvēsturiskās vides raksturu, plānojuma struktūru, sugu daudzveidību un ainavu arhitektūras detaļas.
Mežaparkam ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, taču līdz šim nav parka apsaimniekošanas noteikumu, kas regulē šajā teritorijā esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību, uzturēšanu un apsaimniekošanu. Apsaimniekošanas noteikumu izstrādei nepieciešami detalizēti teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kas nosaka parka funkcionālo zonējumu, prasības publiskās infrastruktūras un ar parka funkcijām saistīto objektu izvietojumam un izbūvei.
Detālplānojuma pasūtītājs ir Rīgas dome, savukārt izstrādātājs tiks noteikts pašvaldības iepirkuma procedūras rezultātā. Līdz 29.oktobrim visi interesenti aicināti paust savus priekšlikumus Mežaparka detālplānojuma izstrādei. Ar detālplānojuma teritorijas robežu un darba uzdevumu var iepazīties interneta mājaslapas "www.rdpad.lv" sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".
Detālplānojumu izstrādās Mežaparka 424 hektārus lielajai teritorijai, kurā iekļauts arī Zooloģiskais dārzs, bet nav iekļauta "Woodison" termināļa teritorija. Mežaparku paredzēts sadalīt piecās zonās - Sporta un aktīvās atpūtas zona, Kultūras, atrakciju un izklaides zona, Ūdensmalas zona, Klusā zona un Starpzona ar saglabātu zaļumu struktūru.
Sporta un aktīvās atpūtas zona ir lielākā no Mežaparka funkcionālajām zonām, tā aizņem visu teritorijas rietumu daļu, uz ārpusi tā robežojas ar Viestura prospektu, bijušo naftas bāzes teritoriju, mazstāvu un daudzstāvu apbūvi. Tās mērķis ir, izmantojot esošos objektus, infrastruktūru un dabīgo reljefu, radīt piemērotus apstākļus dažādām sporta un izglītojošām aktivitātēm. Zonā paredzēts maksimāli saglabāt esošo meža raksturu, kā arī celiņu un taku struktūru.
Kultūras, atrakciju un izklaides zona atrodas Mežaparka teritorijas centrālajā daļā, tai ir sasaiste ar Meža prospektu, kā arī robeža ar Ķīšezeru un Rīgas Zooloģisko dārzu. Tās mērķis ir, izmantojot esošos objektus un infrastruktūru, radīt apstākļus daudzveidīgai atpūtai, izveidojot aktīvāko Mežaparka daļu, kurā koncentrēts vairums atrakciju un kultūras objektu.
Ūdensmalas zona atrodas Mežaparka ziemeļaustrumu daļā starp Atpūtas aleju, "Ozo golfa klubu", Ķīšezeru un kuģīšu piestātni. Tās mērķis ir attīstīt Ķīšezera krasta līnijas teritoriju, labiekārtojot to un paplašinot pludmali, vienlaikus saglabājot dabīgo reljefu.
Klusā zona atrodas Mežaparka ziemeļaustrumu daļā starp Ostas prospektu, "Ozo golfa klubu", mazstāvu apbūvi un Ķīšezeru, neietverot Lielo estrādi un teritoriju ap pašreizējo kuģīšu piestātni. Tās mērķis ir nodrošināt teritoriju, kurā tiek saglabāta dabīgā vide un kas darbojas kā buferzona starp parka aktīvajām teritorijām un mazstāvu dzīvojamo ciematu.
Starpzona atrodas Mežaparka ziemeļrietumu daļā gar Meža prospektu visā tā garumā. Šajā zonā nav paredzēta jebkādu objektu izveide. Tās galvenais uzdevums ir veidot dabīgu pāreju no Mežaparka dzīvojamās zonas uz Mežaparka atrakciju un aktīvo zonu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
