Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā noraidīja nozīmīgus grozījumus krimināllikumā, kas paredzēja noteikt stingrākus sodus par dažādiem likumpārkāpumiem, kā arī jaunu noziegumu veidu ieviešanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Grozījumi likumā noteica minimālo sodu - viena gada brīvības atņemšanu - narkotiku tirgoņiem, kā arī to, ka vieglāks sods nekā likumā paredzētais nav piemērojams, ja tiesa atzinusi personu par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, izņemot nepilngadīgos un sievietes.

Tieši šos grozījumu pantus Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums un komisijas sekretārs Romāns Mežeckis minēja kā galvenos iemeslus, kāpēc grozījumi tika "izgāzti" galīgajā lasījumā. "Organizēta narkotiku tirdzniecība nevar notikt bez ietekmīgiem lobijiem. Esošā krimināllikuma redakcija nosaka tikai maksimālo sodu, ar kuru var manipulēt," sacīja Mežeckis.

Mežeckis arī pauda bažas, ka grozījumus likmā varētu nepieņemt šī Saeimas sasaukuma laikā. "Atliks uz diviem mēnešiem, tad vēl uz diviem, bet tad jau būs klāt vēlēšanas," teica Mežeckis. Savu viedokli viņš pamatoja ar to, ka ceturtdien noticis "pilnīgi neizprotams balsojums", kas citādi nav izskaidrojams.

Arī Kudums pauda neizpratni, kāpēc krimināllikuma grozījumi tikuši "apzināti izgāzti". Viņš pieļāva, ka grozījumu 49.pantā paredzētais noteikums par neiespējamību piemērot vieglākus sodus smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarītājiem, iespējams, "daudziem varētu nepatikt".

"Lielai daļai ir labi tā kā ir, un viņi nevēlas radikālas pārmaiņas, kas viņus ierobežotu," pauda Kudums. Viņš gan bija daudz optimistiskāks par krimināllikuma grozījumu stāšanos spēkā, uzsverot, ka komisija darīs visu, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk.

Arī vairāki citi Saeimas deputāti, kuri nevēlējās, lai min viņu vārdus, norādīja, ka tieši 49.panta iekļaušana likumā novedusi pie likuma izgāšanas, jo šāda norma, viņuprāt, būtu ļoti neizdevīga advokātiem.

Par grozījumu pieņemšanu trešajā lasījumā balsoja 38 deputāti no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP), kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (TB/LNNK). Par balsoja arī Aleksandrs Kiršteins no Tautas partijas (TP), Imants Stirāns no Jaunās frakcijas (JF) un Romāns Mežeckis no Jaunās kristīgās partijas. Savukārt pret nobalsoja astoņi deputāti no savienības "Latvijas Ceļš" un divi deputāti no Sociāldemokrātu savienības (SDS) frakcijas. Atturējās 36 deputāti no LC, TP, JF un SDS.

Krimināllikuma grozījumus Saeima nodeva atpakaļ izskatīšanai Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Līdz 27.februārim deputātiem būs iespēja iesniegt savus priekšlikumus krimināllikuma grozījumu trešajam lasījumam.

Par grozījumiem atbildīgā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja grozījumus un nodeva tos izskatīšanai Saeimā. Pie grozījumiem deputāti bija strādājuši kopš pērnā gada vasaras un priekšlikumus tiem izteica arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Speciālisti atzina, ka šie grozījumi būtiski uzlabos un modernizēs krimināllikumu un padarīs to efektīvāku.

Jauns pants krimināllikumā paredzēja atbildību par "tirgošanos ar ietekmi". Par materiālu vērtību piedāvāšanu, lai amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, personīgi ietekmētu valsts amatpersonu darbību vai lēmuma pieņemšanu, bija paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Savukārt par materiālo līdzekļu pieņemšanu, lai izmantotu savu dienesta stāvokli un ietekmētu lēmumu pieņemšanu, bija paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Likumā arī precizēja, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī ārvalstu publiskās amatpersonas, ārvalstu publisko asambleju vai izpildvaras locekļi, starptautisko organizāciju amatpersonas, kā arī starptautisko tiesu tiesneši un amatpersonas.

Komisija atbalstīja jauna panta likumā ieviešanu, kas noteic, ka par cilvēku tirdzniecību soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Ja šāda darbība veikta pret nepilngadīgo, par to bija iecerēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu. Krimināllikumā arī sniegts paskaidrojums, kas ir cilvēku tirdzniecība.

Likumā tika iekļauti vairāki pret terorismu vērsti panti. Par noziedzīgu organizāciju veidošanu, kas izveidotas, lai izdarītu sevišķi smagus noziegumus pret cilvēci vai mieru, bija paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 17 gadiem, konfiscējot mantu. Savukārt par iesaistīšanos šādā organizācijā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 20 gadiem vai mūža ieslodzījumu, konfiscējot mantu.

Par apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu, vai spridzināmās ietaises ievietošanu iestādē vai tās tuvumā sodīs ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām. Līdz šim nepatieso ziņu sniedzējus varēja sodīt tikai par huligānismu, un maksimālais sods bija septiņu gadu brīvības atņemšana.

Krimināllikums arī papildināts ar pantu, ka par jebkādu izziņas izdarītāja vai prokurora ietekmēšanu nolūkā likt šķēršļus vispusīgai, pilnīgai un objektīvai apstākļu noskaidrošanai soda ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Stingrāks sods - brīvības atņemšana uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, - paredzēts par narkotisko vai psihotropo vielu realizāciju izglītības iestādēs vai to teritorijā, restorānos, kafejnīcās, bāros, publiskas izklaides vai svētku pasākumu norises vietās, kā arī to realizāciju nepilngadīgai personai.

Palielināts sods arī par patvaļīgu zivju iegūšanu, izmantojot elektrostrāvu, sprāgstošas vai indīgas vielas vai citus vispārbīstamus līdzekļus vai paņēmienus. Par to varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Līdz šim par šādu rīcību bija paredzēts sods ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.

Pēc prezidentes iniciatīvas krimināllikumā iekļauts arī pants, kas paredz stingrāku sodu par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja to dēļ cietušajam nodarīti viegli vai vidēja smaguma miesas bojājumi. Par to sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.

Ja pārkāpumu dēļ cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai izraisīta nāve, dzīvnieka turētāju sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām.

Krimināllikumā būs paredzēts arī sods ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 50 minimālajām algām par gāzes un telekomunikācijas pakalpojumu patvaļīgu izmantošanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form