Cauruļvada vecākais inženieris Saimons Bonels atzina, ka vēl nav pabeigts izvērtējums, kādu ietekmi uz zvejniecību atstās plānotais gāzes cauruļvads, taču zināms tas, ka zvejniecību ar traļiem ierobežos tikai vietās, kur ir izbūvētas gāzes vada atbalsta struktūras vai akmens uzbērumi, lai kompensētu jūras gultnes nelīdzeno reljefu.
Patlaban zināms, ka tralēšanas aprīkojumu drīkstēs vilkt pāri gāzes vadam līdzenajās jūras gultnes vietās, kur gāzes vads pieguļ gultnei. Gāzes vada būvniecības laikā Baltijas jūrā zvejniecība gāzes vada ielikšanas koridora tiešā tuvumā būs aizliegta, taču to varēs atsākt uzreiz pēc cauruļvadu ielikšanas pabeigšanas.
Projekta autori uzskata, ka ilglaicīgas ietekmes uz zivīm nebūs. Zivis pametīs būvniecības darbu teritoriju un atgriezīsies pēc darbu pabeigšanas. Rezultātā jūras gāzes vads kalpos par savdabīgu, mākslīgu rifu, kurš pievilinās dažādas patvērumu meklējošas zivju sugas. Par projekta ietekmi uz zvejniecības nozari "Nord Stream" speciālisti ar Latvijas zvejniecības organizāciju pārstāvjiem plāno runāt 12. maijā un 13. maijā.
"Nord Stream" pārstāvji stāsta, ka būvniecības laikā gāzes vada ietekme uz apkārtējo vidi būs īslaicīga, bet ekspluatācijas laikā - minimāla. Baltijas jūra ir sarežģīta ekosistēma, tāpēc gāzes vada maršruts ir izplānots tā, lai pēc iespējas mazāk skartu jūras jutīgās daļas. Cauruļvada dēļ ir sagaidāmi nelieli kuģu navigācijas jeb kustības ierobežojumi un nelieli vai mēreni ierobežojumi zvejniekiem ar iespējamiem zvejas aprīkojuma bojājumiem.
"Nord Stream" Baltijas jūras izpētē ir ieguldījusi 100 miljonus eiro (70 miljonus latu), un tās rezultātā ir noskaidrots, ka jūras gultnē ir 100 000 līdz 150 000 mīnu, jo īpaši tas vērojams Somu līcī, tāpēc tajās vietās, kur nebūs iespējams mainīt gāzes vada maršrutu, mīnas tiks uzspridzinātas, lai gāzes vada koridors būtu brīvs no sprādzienbīstamām mīnām. Militārās munīcijas iznīcināšana ir plaši izplatīta, un to veiks pieredzējuši speciālisti, kas jau līdz šim ir nodarbojušies ar mīnu iznīcināšanu. Atmīnēšanu veiks laikā, kad zivis nenārsto, turklāt zivis, jūras zīdītājus atbaidīs no šīm vietām ar akustiskām iekārtām. Atmīnēšanas darbi tiks veikti tikai dienas laikā, lai varētu novērot darbu norisi.
Ir zināms, ka pie Dānijai piederošās Bornholmas salas ir trīs ķīmiskās munīcijas objekti, kurus neplāno iznīcināt, jo tie neapdraud ne vidi, ne gāzes vadu. Munīcijas aizskaršanas iespējamība novērtēta kā maza, bet ietekme ir novērtēta kā mērena.
Sākotnēji tika pieļauts, ka "Nord Stream" būvēs atzaru uz iespējamo Dobeles gāzes krātuvi, taču patlaban šāda iespējamība netiek apspriesta. "Tehniski izbūvēt šādu atzaru ir iespējams, taču patlaban netiek runāts ne par viena atzara būvniecību," teica "Nord Stream" atļauju direktors Vugars Veisalovs.
Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukšēvics atgādināja, ka rakstiski komentāri, ierosinājumi un priekšlikumi par sagatavoto ziņojumu jāiesniedz līdz šī gada 15. maijam Vides pārraudzības valsts birojā. Iesniegtie priekšlikumi līdz 1.jūnijam tiks apkopoti un iesniegti izcelsmes valstu kompetentajām institūcijām.
Patlaban birojs nav saņēmis nevienu rakstisku priekšlikumu.
Kā ziņots, "Nord Stream" gāzes vada būvniecības projektu īsteno Krievijas enerģētikas koncerns "Gazprom" kopīgi ar Vācijas enerģētikas kompānijām BASF un E.ON, kā arī Nīderlandes enerģētikas kompāniju "N.V. Nederlandse Gasunie".
"Nord Stream" projekts paredz būvēt divus cauruļvadus Baltijas jūrā 1200 kilometru garumā, kas savienos Viborgu Krievijā Somu līča krastā ar Greifsvaldi Vācijas ziemeļu piekrastē. Gadījumā, ja šogad izdosies saņemt Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas valstu atļaujas, gāzes vada būvniecības sāksies 2010. gadā. Pirmā cauruļvada nodošana ekspluatācijā tiek plānota 2011. gadā, bet otrā - 2012. gadā.
Katru gadu pa cauruļvadiem tiks transportēti 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
