Noziedznieku uzraudzību ar elektroniskajām aprocēm plāno sākt 2014.gada rudenī
Foto: DELFI

Latvijā noziedznieku kontroli ar elektroniskajām aprocēm varētu sākt 2014.gada rudenī un jau drīzumā tiks uzsākts darbs pie likumdošanas izmaiņām, portālam "Delfi" pastāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komisijas sēdē otrdien, runājot par aproču ieviešanu, Valsts probācijas dienesta pārstāvji izklāstījuši, ka ar aproču raidītā GPS signāla palīdzību varētu uzraudzīt pirms termiņa atbrīvoto notiesātos, kā arī, iespējams, kādreizējos dzimumnoziedzniekus. Jebkurā gadījumā šīs aproces liktu nēsāt cilvēkiem, kuri drīkst atrasties brīvībā un nav bīstami sabiedrībai, izklāstījuši Valsts probācijas dienesta pārstāvji.

2014.gada oktobrī aproces varētu uzlikt pirmajiem 200 cilvēkiem, kurus uzraudzītu ar šo ierīču palīdzību, pavēstīja deputāts.

Patlaban tiek gatavots arī finanšu pieteikums Norvēģijas valdības projekta īstenošanai. Aprēķini liecina, ka ierīču iegāde varētu izmaksāt ap vienu miljonu eiro (virs 700 tūkstošiem latu), 85% no šīs summas finansētu Norvēģija, bet 15% - Latvija, jau iepriekš norādījuši probācijas dienesta pārstāvji.

Atbilstoši darba grupas plānotajam projektu varētu ieviest no šā gada oktobra, ķeroties klāt Kriminālprocesa likuma, Sodu izpildes likuma un citu normatīvo aktu grozījumiem, lai aproces varētu ieviest, piebilda Latkovskis.

Iepriekš jau vēstīts, ka par elektronisko aproču ieviešanu noziedznieku kontrolei Latvijā pirmoreiz sāka runāt jau 2006.gadā. Toreiz iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) nāca klajā ar iniciatīvu ar aproču palīdzību izsekot agrāk par dzimumnoziegumiem sodītas personas. Kā iemesls izskanēja 13 gadu vecās Justīnes Legzdiņas izvarošana un nogalināšana, par ko aizdomās turētā persona bija iepriekš sodīta par dzimumnoziegumiem.

Elektroniskās aproces toreiz izmēģināja, taču neieviesa. Eksperti šo ieceri kritizēja, norādot, ka līdzīgas sistēmas, kas paredzētas tieši dzimumnoziedznieku kontrolei, nekur citur pasaulē nav un elektroniskās aproces, kas signālu nodod GPS satelītam, nebūtu panaceja, jo diez vai darbotos visur, piemēram, aproces nēsātājam noejot pazemē, visticamāk, signāls pārtrūktu.

Valsts probācijas dienests iepriekš arī izklāstījis – elektroniskās aproces pašas par sevi nebūtu līdzeklis noziedzības mazināšanai, jo tās tikai signalizē, kur atrodas konkrēts cilvēks, ja viņam ir ierobežots pārvietošanās diapazons. Aproces ieviešana atvieglotu resursus, jo uzraugiem nevajadzētu pārliecināties, vai noziedznieks atrodas konkrētā vietā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ainars Latkovskis Valsts probācijas dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form