foto: VID

Nevalstiskās organizācijas (NVO) vēlas ik gadu saņemt atbalstu no valsts budžeta viena līdz trīs miljonu latu apmērā. Par to ceturtdien, tiekoties ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP), paziņoja Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāve Rasma Pīpiķe.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šī prasība tika pamatota ar NVO aktīvo iesaistīšanos dažādu valsts lēmumu pieņemšanas procesā, sniedzot savu padomus valsts pārvaldei.

"Ir pienācis laiks domāt par kādas budžeta līnijas izveidošanu nevalstisko organizāciju atbalstam," pauda Pīpiķe.

Premjers atzina, ka valsts nevar pilnībā finansēt NVO darbību, jo tad tās pārvērstos par "valsts kabatas organizācijām". Vienlaikus viņš pauda atbalstu iecerei izvērtēt, vai NVO nevarētu novirzīt daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kā tas ir paredzēts valdības un NVO noslēgtajā sadarbības memorandā.

Kalvītis arī uzskata, ka efektīvāk par valsts budžeta atbalsta paredzēšanu būtu NVO deleģēt dažādas valsts funkcijas, vienlaikus piešķirot to īstenošanai nepieciešamos līdzekļus. Premjers prognozē, ka NVO ar atsevišķiem uzdevumiem tiktu labāk galā nekā valsts institūcijas, tāpēc "neizbēgama ir valsts funkciju inventarizācija".

Pīpiķe atzinīgi novērtēja, ka šā gada valsts budžetā NVO paredzēti 200 000 latu, lai NVO varētu piedalīties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvē. Tāpat apsveicams esot lēmums 10% no Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta novirzīt īpašam NVO fondam.

Kā ļoti negatīvu piemēru viņa minēja Saeimas lēmumu noteikt, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var ziedot tikai trīs NVO - Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam.

Lai gan valdība ir sagatavojusi priekšlikumus izmaiņām likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli", kas garantēs visām sabiedriskā labuma organizācijām vienādas iespējas saņemt ziedojumus no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, tomēr parlamenta iepriekš pieņemtais lēmums esot demonstrējis nevēlēšanos sadarboties ar NVO.

ASV valdības un "Sorosa fonda" kopīgi izveidotās Baltijas Amerikas partnerattiecību programmas pārstāve valdības vadītāju aicināja veicināt filantropiju Latvijā. Valsts varētu kādā īpašā veidā pateikties ziedotājiem, lai iedzīvotāju ziedošanu uztvertu kā vērtību.

Kalvītis piekrita, ka Latvijā ziedošanas kustība nav aktīva. Pēc valdības vadītāja domām, pašam vārdam "ziedošana" esot slikta aura, jo nereti ziedotāji nevis gūst gandarījumu, bet, atvēlot līdzekļus kādai organizācijai, "iekuļas ķezā".

"Latvijā ir viedoklis: ja ziedo, tad kaut ko grib. To lauzt ir grūti," secināja premjers.

Kalvītis ceturtdien tikās ar tām NVO, kas pērn jūnijā ar valdību parakstīja sadarbības memorandu, lai sekmētu efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību un iesaistītu sabiedrību lēmumu pieņemšanā.

Memorandam pievienojušās vairāk nekā 60 NVO.

Kopumā NVO pārstāvji atzinīgi vērtēja sadarbību ar valdību, gan norādot, ka tās ne vienmēr tiek iesaistītas lēmumu pieņemšanas procesā.

NVO pārstāvji norādīja, ka neesot skaidrības, vai ministrijas ņem vērā to priekšlikumus. Tāpat NVO vēlas iesaistīties lemšanā par ES fondu izmantojumu nākamajos septiņos gados.

Lai gan valdība bija uzdevusi ministrijām ES fondu apguves operacionālās programmas saskaņot ar NVO, tās premjeram sūdzējās, ka apspriedēs nav tikušas pieaicinātas, tāpēc Kalvītis, kuram šāda ministriju attieksme esot pārsteigums, solīja atkārtoti ministrijām uzdot konsultēties ar NVO.

"Lēmumus nevar pieņemt šaurā lokā, jo beigās būs pretestība no sabiedrības," uzskata valdības vadītājs. Viņš norādīja, ka ES fondu sadales plānošana ir izšķirīgs process, jo no tā būs atkarīga valsts attīstība vismaz nākamos septiņus gadus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form