Valdība atbalstīja Finanšu ministrijas piedāvāto risinājumu. Savukārt Veselības ministrija (VM) aicināja noteikumos paredzēt, ka apdrošinātājam jāsedz zaudējumi par ceļu satiksmes negadījumu izraisījušas personas ārstēšanu.
Pieņemtā kārtība paredz veidu kādā apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina valsts budžeta izdevumus, kas radušies, ārstējot ceļu satiksmes negadījumā cietušo un nodrošinot viņam rehabilitāciju, tehniskos palīglīdzekļus, pensijas un pabalstus.
Apdrošinātāji uzskata, ka ideja segt ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā autovadītāja ārstēšanās izdevumus no OCTA polisēm nākotnē varētu paaugstināt OCTA polišu cenas.
Kā norādīja VM, līdzekļi, kas tiks atmaksāti par cietušās personas ārstēšanu, rehabilitāciju un tehnisko palīglīdzekļu iegādi, tiktu ieskaitīti valsts budžeta ieņēmumos, tādējādi neveidotos negatīva bilance. VM uzsvēra, ka nav iespējams aprēķināt kopējo atlīdzības apmēru, jo nav ticamu prognožu par cietušo personu skaitu.
VM aprēķini par maksimālajiem izdevumiem liecina, ka sākotnējai ārstēšanai, tai skaitā tiešo traumas seku novēršanai, operācijai, amputācijai vai citām nepieciešamajām manipulācijām, cietušā kopšanai un medikamentu iegādei nepieciešami aptuveni 30 000 latu.
Atkārtotai ārstēšanai, tai skaitā protezēšanai, rekonstruktīvai mikroķirurģijai, orgānu un audu transplantācijai divu trīs gadu laikā var būt nepieciešami vēl līdz 30 000 latu, savukārt rehabilitācijai var būt nepieciešami ap 15 000 latu.
Kopumā izdevumi viena cietušā ārstēšanai var sasniegt 75 000 latu.
Ministru kabineta noteikumi "Valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmērs un kārtība, nodrošinot ārstēšanu, rehabilitāciju, tehniskos palīglīdzekļus, pensiju un pabalstu izmaksas" izstrādāti, pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
