Okupācijas muzeja ēku ierosina mainīt pret Rīgas Krievu drāmas teātra ēku

Ēku Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1, kurā atrodas muzejs, Ministru kabinets 1998.gadā bez atlīdzības nodeva Rīgas domei, lai tā vēsturiskajā izskatā varētu atjaunot Rātslaukumu. Iepriekšējā Rīgas dome vēlējās bijušā Latviešu sarkano strēlnieku muzeja ēku nojaukt, bet Okupācijas muzeju tika rosināts pārvietot uz kādu citu ēku, piemēram, uz bijušajiem čekas pagrabiem.

Okupācijas muzeja vadība no visiem piedāvātajiem variantiem atteicās.

Šā gada 24.augustā Bojārs kultūras ministrei ir nosūtījis divas vēstules, abas tās ievada frāze: "Atsaucoties uz mūsu iepriekšējām sarunām". Vienā vēstulē Bojārs raksta: "... piedāvājam nodot bez atlīdzības valsts īpašumā Rīgas pašvaldības īpašumā esošo Okupācijas muzeja ēku un tai piesaistāmo zemes gabalu Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1".

Savukārt otrajā vēstulē Bojārs lūdz "nodot bez atlīdzības Rīgas pašvaldības īpašumā Rīgas Krievu drāmas teātra ēku Rīgā Kaļķu ielā 16, kā arī zemes gabalu zem tā".

Mērs arī sola, ka "Rīgas dome apņemas rūpēties par minētā nekustamā īpašuma kultūras vērtību saglabāšanu, kā arī nodrošināt finansiālu atbalstu ēkas turpmākai uzturēšanai atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra attīstībai".

Savukārt 31.augustā Demakova vēstulē Bojāram ziņo, ka rīkojuma projekts par nekustamā īpašuma Rīgā, Kaļķu ielā 16, kurā atrodas Rīgas Krievu drāmas teātris, nodošanu Rīgas pašvaldībai tiks virzīts Ministru kabinetā vienlaikus ar Okupācijas muzeja bezatlīdzības nodošanu atpakaļ valstij.

Kultūras ministres preses sekretāre Gunda Ignatāne iecerēto darījumu ar valsts un pašvaldības nekustamajiem īpašumiem nosauca par koleģiālu vienošanos, piebilstot, ka pašvaldība spēšot labāk rūpēties par Rīgas Krievu drāmas teātra ēku.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijai un piebūves celtniecībai no valsts budžeta būs nepieciešami 1,5 miljoni latu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē pastāstīja Latvijas Okupācijas muzeja fonda attīstības komitejas priekšsēdētājs Valters Nollendorfs.

Pieprasījumu komisijas sēdē Okupācijas muzeja direktore Michele atzina, ka Rīgas domes vadības attieksme pret Okupācijas muzeju ir bijusi "pozitīvi neieinteresēta", neesot sadzirdēti arī lūgumi pēc finansiālas palīdzības, jo, kā norādījis Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP), "Okupācijas muzejs ir valsts līmeņa muzejs, tāpēc pēc palīdzības ir jāvēršas pie valsts".

Okupācijas muzeja vadība cer, ka muzeja ēku tai izdosies iegūt savā valdījumā līdz nākamā gada martam.

Jau 2001.gadā arhitekts Gunārs Birkerts izstrādāja projekta skici Okupācijas muzeja ēkas paplašināšanai, veidojot piebūvi Grēcinieku ielas pusē uz pašreizējā pagrabstāva pamatiem.

Tādejādi muzejs iegūtu papildu telpas 500 kvadrātmetru platībā, bet tumšā un drūmā ēka - ar gaiša akmens plāksnēm apšūtu piebūvi, kura tiktu apgaismota caur stiklotu gala sienu.