Komisijas uzdevums būtu izmeklēt, kā tika īstenota Latvijas Krājbankas uzraudzība, kādi bija šīs finanšu iestādes darbības pārtraukšanas apstākļi un kāda būs Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa ietekme uz valsts finanšu sistēmu.
Lūgumu izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju parakstījuši "Saskaņas centra" frakcijas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti.
"Valdošā koalīcija šodien parādīja savu patieso attieksmi pret simtiem tūkstošu cilvēku, kuri cieta Latvijas Krājbankas krahā. Šajā situācijā, tā vietā, lai nekavējoties dotu vērtējumu attiecībā pret Latvijas Krājbanku pieņemto lēmumu lietderībai un paziņotu to sabiedrībai, valdošā koalīcija atlika šo jautājumu uz vēlāku laiku," norāda 11. Saeimas "Saskaņas centra" frakcijas deputāts Andrejs Eksniņš. Viņaprāt, bankas kraha apstākļi atļauj izdarīt pieņēmumu, ka parlamentārās izmeklēšanas gaitā atklāsies fakti, kas varētu liecināt par problēmām likumdošanā, neprasmi mācīties no savām kļūdām pēc notikumiem ar "Parex" banku un vairāku attiecībā pret Latvijas Krājbanku pieņemto lēmumu lietderību. Jebkurā gadījumā parlamentārās komisijas darbība liks aizdomāties par Latvijas Krājbankas kredītportfeļa un aktīvu realizāciju par augstāko cenu, kā arī pievērsīs uzmanību jautājumam par Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" nākotni.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā SC deputāti vērsās pie premjerministra ar aicinājumu uzstāties Saeimas deputātu priekšā un ticami izskaidrot patieso situāciju ap Latvijas Krājbanku, kā arī izklāstīt parlamentam rīcības plānu bankas kraha seku novēršanai. Vēlāk SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka premjers uz šo aicinājumu nereaģēja, tāpēc SC kopā ar kolēģiem no Zaļo un zemnieku savienības savāca nepieciešamos 34 parakstus, lai tiktu sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kas notika otrdien. Saeima nolēma pēc būtības neskatīt ierosinājumu uzdot premjeram izstrādāt plānu iedzīvotāju, valsts, pašvaldību un uzņēmēju aizsardzībai jau nākamajā parlamenta sēdē, bet gan nodot to izskatīšanai komisijās.
FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".
Šonedēļ FKTK plāno tiesā iesniegt "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu.
"Krājbankas" noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības izmaksās valstij piederošā "Citadeles" banka. Valsts garantēto noguldījumu izmaksu "Citadele" sāka otrdien, līdz pēcpusdienai izmaksājot 20,5 miljonus latu.
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
