Opozīcija un TP panāk atvieglojumus investoriem saņemt uzturēšanās atļaujas (plkst.13.25)
Foto: stock.xchng

Saeima ceturtdien ar nelielu balsu pārsvaru, "par" balsojot opozīcijas partijām un koalīcijā esošajai Tautas partijai (TP), galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas atvieglo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstu pilsoņiem, kas iegādājušies Latvijā īpašumus vai dibina uzņēmumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par priekšlikumu nobalsoja 48 deputāti, bet pret – 42.

Imigrācijas likuma grozījumus atbalstīja opozīcijas partijas LPP/LC, apvienība "Saskaņas centrs" (SC) un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), kā arī koalīcijā esošā Tautas partija (TP)un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Vilnis Edvīns Bresis. Savukārt pret grozījumiem balsoja koalīcijas partijas "Jaunais laiks", TB/LNNK, ZZS un "Pilsoniskā savienība", kā arī "Sabiedrība citai politikai" un neatkarīgais deputāts Visvaldis Lācis.

Debatēs par likumprojektu vairāki nacionāli noskaņoti deputāti brīdināja, ka Imigrācijas likuma izmaiņas ir apdraudējums latviešu nācijas un valodas pastāvēšanai. TB/LNNK Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs norādīja, ka šīs izmaiņas ir mēģinājums realizēt Latvijā "maigo okupāciju". "Tad sakiet atklāti - mēs gribam, lai mūsu tautieši nāk šeit iekšā un palielina Krievijas Federācijas ietekmi. Šis ir mēģinājums pārņemt ne tikai nekustamā īpašuma tirgu, bet arī banku tirgu," uzskata Rasnačs.

Viņš arī debašu noslēgumā aicināja deputātus rosināt tautas nobalsošanu par šiem grozījumiem.

Savukārt deputāts Kārlis Šadurskis (PS) norādīja, ka ar grozījumiem tikai pieaugs spriedze darba tirgū, jo investoriem būs atļauts nodarbināt arī ārvalstniekus. "Tie ārvalstnieki, ko cer nodarbināt, ieradīsies ar visiem ģimenes locekļiem, līdz ar to Latvijas iedzīvotājiem kopumā konkurence uz darba vietām palielināsies," norādīja deputāts.

Tāpat vairāki deputāti pauda bažas, ka Imigrācijas likuma grozījumi radīs iespēju Latvijā veikt naudas atmazgāšanu, kā arī dos iespēju organizētās noziedzības pārstāvjiem iegūt "biļeti uz Eiropas Savienību".

Atbildīgās komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP) debatēs noradīja, ka jau pašlaik ir spēkā likumdošana, kas dod tiesības saņemt uzturēšanās atļauju ārvalstniekiem, kuri ieguldījusi uzņēmējdarbībā 2000 latus, tomēr nosakot ierobežojumu, ka ārvalstniekam vismaz sešus mēnešus jādzīvo Latvijā. Krauklis atzina, ka šo iespēju izmantojuši vien aptuveni 500 cilvēku gadā, tāpēc, viņaprāt, ir nepamatoti apgalvojumi, ka izmaiņas likumā veicinās milzīgi iebraucēju pieplūdumu.

Vienlaikus Krauklis gan norādīja, ka izmaiņas varētu radīt vismaz 2,5 tūkstošus jaunu darbavietu un pēc dažādām aplēsēm dot 5 – 10 miljonus nodokļu ieņēmumu.

Grozījumi paredz, ka termiņuzturēšanās atļaujas uz laiku līdz pieciem gadiem ārvalstu pilsoņi varēs iegūt, ja viņi ir ieguldījuši kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, nodarbina uz normālu darba laiku ne mazāk kā piecus darbiniekus, no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Savienības pilsoņi, ārzemnieki, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā.. Ārvalstnieka dibinātajam uzņēmumam valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā nodokļos būs jāsamaksā ne mazāk kā 10 000 latu.

Termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem varēs saņemt arī tie ārvalstu pilsoņi, kuri Latvijā ir iegādājušies un viņiem pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā kadastrālā vērtība ir ne mazāka kā 100 000 latu, viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā kadastrālā vērtība ir ne mazāka kā 50 000 latu, kā arī, ja viņiemm nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parāda.

Tāpat šādas atļaujas līdz pieciem gadiem varēs saņemt ārvalstnieks ja viņš ir veicis finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, kura termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un kuru saskaņā ar noguldījuma noteikumiem nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa."

Termiņuzturēšanās atļaujas šie cilvēki varēs saņemt, ja investīcijas noteiktajā apmērā izdarītas pēc 2010.gada 1.jūlija, kā arī, ja īpašumi iegādāti pēc šī datuma.

Gandarījumu par Saeimas balsojumu paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs, informē viņa preses sekretāre Anna Kononova. "Esmu gandarīts, ka Saeima atbalstīja apvienības "Saskaņas centrs" un manu personīgo iniciatīvu par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu investoriem. Saeimas deputāti, kas nobalsoja par šo priekšlikumu, ir apliecinājuši sevi kā valstiski domājošus, eiropeiskus politiķus," norāda Ušakovs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form