Opozīcijas partijas "Jaunais Laiks" deputāts Artis Kampars cer, ka likumos izdosies noteikt kārtību, kādā tiek apturēta ar tiesas lēmumu pierādītā nelikumīga priekšvēlēšanu kampaņa, kā arī precīzāk noteikt trešo personu piedalīšanos "gan pozitīvisma, gan negatīvisma kampaņās".
Intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" Kampars norādīja, ka "neatkarīgie eksperti, pētot [partiju priekšvēlēšanu] izdevumus uz vienu vēlētāju Latvijā, bija izskaitļojuši, ka partijām, kurām bija lielā finansējuma iespēja, reklāmbudžeti kopumā bija pie diviem trim miljoniem latu. Ja šobrīd saskaitām visus iespējamos izdevumus, vienai partijai tiem vajadzētu būt pie 500-600 tūkstošiem, kas neapšaubāmi ir liels skaitlis. Bet sapratām, ka labāk ir kaut lielāki, bet pārskatāmi izdevumi, tāda sistēma, ko visi ievēro, nevis ļoti zemi limiti, ko neviens neievēro."

Tāpēc, pēc opozīcijas domām, ir "ļoti svarīgi skaidri noteikt trešo personu piedalīšanos gan pozitīvisma, gan negatīvisma kampaņās, ko centīsimies iestrādāt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, lai gan termiņu ziņā mums to būs ļoti grūti virzīt cauri. Cits svarīgs jautājums ir - ar tiesas lēmumu pierādīto nelikumīgo kampaņu apturēšana kampaņas procesā - tas arī vēl likumā nav, bet, cerams, ka izdosies to ierakstīt Krimināllikumā vai vēl šajā likumā."

Savukārt saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Oskars Spurdziņš (Tautas Partija) atzinis, ka nākotnē paredzamas arī diskusijas par Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu vispār aizliegt politisko reklāmu. "Domāju, tā diskusija vēl būs, mēs par to vēl runāsim Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā," laikrakstam paudis Spurdziņš.
Viņš arī atzinis, ka Saeimai, grozot partiju finansēšanas likumu, nav izdevies novērst iespēju izmantot Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu tēriņiem paredzēto naudu, lai reklamētu partijas kandidātus pašvaldības vēlēšanās, kas notiks vienlaicīgi ar EP vēlēšanām.
"Nekādu ļoti pragmatisku risinājumu atrast nevarējām, viss sanāca diezgan sarežģīti, tāpēc neatlika nekas cits, kā samazināt koeficientu, summējot pašvaldību un EP vēlēšanu limitus. Arī juristi un eksperti nespēja uzrādīt citu risinājumu. Tas ir tāds unikāls gadījums, kad šīs vēlēšanas sakrīt," atzinis komisijas vadītājs.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Saeima pēc vairāk nekā gadu ilga darba galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus partiju finansēšanas likumā, kas paredz paaugstināt priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus līdz aptuveni pusmiljonam latu, kā arī palielināt maksimālo ziedojumu limitu. Likumā joprojām paliek nenoregulēts jautājums par trešo personu līdzdalību priekšvēlēšanu kampaņās. Partijām priekšvēlēšanu aģitācijai ļauts tērēt aptuveni 650 000 latu līdzšinējo 250 000 latu vietā.

Saeima arī noraidīja Kampara priekšlikumu , kas ļāva Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam uzdot "attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai), jebkurai citai fiziskai vai juridiskai personai piecu dienu laikā apturēt nelikumīgo aģitāciju. Strīdu izšķir Administratīvā rajona tiesa piecu dienu laikā un tiesas spriedums izpildāms nekavējoties."
Deputāti atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz ļaut iedzīvotājiem turpmāk ziedot partijām līdzekļus, kas atbilst 100 minimālajām algām. Līdz šim maksimālais ziedojumu apmērs bija 10 000 latu.

Jau vēstīts, ka 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā iesaistījās vairākas tā saucamās trešās personas, kas, galvenokārt, reklamēja Tautas partijas un LPP/LC politiķu labos darbus, tādejādi radot negodīgu konkurenci starp partijām, kas cīnās par iekļūšanu Saeimā. Pēc vēle''sanām politiķi solīja sakārtot likumu, lai visiem būtu vienlīdzīgi nosacījumi dalībai vēlēšanās, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) LPP/LC un TP aprēķina izdevumu pārtēriņu aptuveni viena miljona latu apmērā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit