Otrajā piegājienā apķīlā LMT kapitāla daļas

Tiesnese Pliča LMT kapitāla daļas ceturtdien apķīlāja prokuratūras iesniegtās prasības ietvaros, ar kuru prokuratūra lūdz tiesu atzīt par labu valstij Satiksmes ministrijas personā īpašumtiesības uz minētajām LMT kapitāla daļām.

Tiesnese ceturtdien, ņemot vērā Ģenerālprokuratūras trešdien tiesai iesniegtos grozījumus tās prasības pieteikumā par 23% LMT kapitāla daļu pārņemšanu valsts īpašumā, pieņēma prokuratūras prasību izskatīšanai tiesā, ierosinot par to civillietu, un noteica, ka prokuratūras prasību pēc būtības izskatīs 2004.gada 3.februārī.

Pliča pagājušajā nedēļā neierosināja civillietu pēc Ģenerālprokuratūras prasības, jo tās pieteikumā atklāja nepilnības. Tiesnese toreiz konstatēja, ka prasības pieteikumā trūkst vienas no galvenajām sastāvdaļām - prasības priekšmeta -, jo prokuratūra nebija lūgusi atzīt īpašumtiesības uz minētajām LMT kapitāla daļām par labu valstij Satiksmes ministrijas personā.

Prokuratūra vērsās Rīgas apgabaltiesā, jo, pārbaudot LMT 2530 pamatkapitāla daļu, kuru turētājs bija "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), pārdošanas DLRTC atbilstību likumu prasībām, konstatēja, ka tas noticis nelikumīgi.

Ģenerālprokuratūra prasības pieteikumā lūdz atcelt valsts a/s "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" akcionāru sapulces 2000.gada 27.septembra lēmumu atbalstīt LVTRC piederošo LMT kapitāla daļu nodošanu DLRTC īpašumā un pilnvarojumu LVRTC toreizējam valdes priekšsēdētājam Mārim Pauderam parakstīt kapitāla daļu pirkuma līgumu.

Tāpat lūgts atcelt LVRTC valdes 2000.gada 29.septembra lēmumu par kapitāla daļu pirkuma līguma noslēgšanu ar DLRTC un 2530 LMT kapitāla daļu nodošanu DLRTC, uzdevumu Pauderam parakstīt minēto līgumu un veikt visas nepieciešamās darbības, sagatavot un parakstīt visus nepieciešamos dokumentus kapitāla daļu nodošanai DLRTC īpašumā.

Prokuratūra arī prasa tiesu atzīt par spēkā neesošu 2000.gada 29.septembrī starp LVRTC un DLTRC noslēgto līgumu no tā noslēgšanas brīža, jo lēmumi un tiem sekojusī līguma noslēgšana ir pretrunā ar vairāku normatīvo aktu prasībām.

LMT kapitāla daļas LVRTC savulaik nodeva DLRTC, lai šai kompānijai būtu līdzekļi, no kuriem Latvijā īstenot digitālās televīzijas projektu. Tā kā televīzijas digitalizācijai valsts budžetā nauda nebija atvēlēta, šim nolūkam bija paredzēts izmantot naudu, kuru iegūs no LMT dividendēm.

DLRTC statūtkapitāls 2001.gada sākumā bija 5000 latu, un šo uzņēmumu LVRTC neilgi pirms šī darījuma bija nopircis no trim privātpersonām. DLRTC ar KML 2002.gada 14.novembrī noslēdza līgumu, kas paredz vairākos posmos ieviest digitālo televīziju Latvijā, tostarp līgums paredz maksāt 53,5 miljonus dolāru par digitālās televīzijas ieviešanas pirmo posmu Rīgā un Rīgas reģionā. DLRTC noslēgtā līguma kopējā summa gan var būtiski pārsniegt pat 100 miljonus ASV dolāru, attiecīgi pieaugot arī soda naudai līguma laušanas gadījumā, jo līgums slēgts arī par otro un trešo posmu, tikai neprecizējot šo posmu izpildes nosacījumus.

Digitālās televīzijas ieviešanas projekts šovasar izpelnījās valdības kritiku un tika apturēts, bet DLRTC augusta beigās Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā vērsās ar prasību pret uzņēmumu "Kempmayer Media Limited" (KML), lūdzot tiesai atzīt par spēkā neesošu iepriekš noslēgto līgumu par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā. Savukārt KML lūdza apķīlāt valstij pastarpināti piederošās kompānijas DLRTC īpašumā esošās LMT kapitāla daļas. Rīgas apgabaltiesa šo lūgumu noraidīja un KML to nepārsūdzēja, līdz ar to tiesas lēmums ir stājies spēkā.

Tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau ir ierosinājis krimināllietu par amatpersonu pilnvaru pārsniegšanu un bezdarbību digitālās televīzijas projekta gaitā.

DLRTC ir izveidots 2000.gada maijā, lai visā Latvijā izveidotu digitālo jeb ciparu televīzijas apraides tīklu, izmantojot jau esošo kompānijas mātes uzņēmuma - valstij piederošā "Latvijas valsts radio un televīzijas centra" - infrastruktūru. Digitālā televīzija iedzīvotājiem nodrošinās iespēju pārraidīt daudz plašāku programmu klāstu, kā arī piedāvās dažādu interaktīvu pakalpojumu veikšanas iespējas ar televizoru.