Jāatgādina, ka pagājušajā nedēļā partija "Jaunais laiks" nāca klajā ar priekšlikumu pārskatīt administratīvi teritoriālās reformas ieceres, iecerēto 102 novadu vietā veidojot 33. Iecerēts, ka jaunās pašvaldības tiktu veidotas tagadējo rajonu robežās un septiņās lielākajās pilsētās, deputāti lielajās pašvaldībās tiktu vēlēti no pagastiem, bet jaunās novadu domes katrā pagastā ieceltu prefektu.
Sanāksmes gaitā daži pagastveči atbalstīja brīvprātīgu apvienošanos uz 102 novadu modeļa bāzes, bet citi pauda viedokli, ka apvienošanās vispār nav vajadzīga.
Ainārs teica, ka viņa pagasta iedzīvotājus ļoti satrauc iecerētā JL reforma, jo tā pārvilktu svītru līdz šim veiktajam pagastu apvienošanas projektam, ko valdība "marinē un nepiešķir līdzekļus". Pagastvecis norādīja uz veiksmīgo Ozolnieku pagasta darbu, kā rezultātā pašvaldību izlīdzināšanas fondā pašvaldība ieskaitot prāvus līdzekļus.
Pagastu apvienības valdes ārkārtas sēdes vadītājs, Dundagas padomes priekšsēdis Gunārs Laicāns (TB/LNNK) savukārt pauda aizdomas, ka JL lēmums tapis vasarā tādēļ, ka pašvaldību vadītāji šajā laikā ir atvaļinājumos.
Laicāns pauda neizpratni, kādēļ valsts vēlas savas finansiālās problēmas atrisināt, samazinot pagastu skaitu. Arī citi pagastveči norādīja, ka pašvaldību skaita samazināšana finansiālo situāciju neuzlabošot.
Mālpils pagasta padomes deputāts Aleksandrs Lielmežs (bijis vairāku partiju - KDS, "Māras zeme", "Saskaņa") sarakstos) pauda pārliecību, ka, ieviešot lielākas administrācijas, palielināsies arī darbinieku skaits un izmaksas.
Lielmežs arī atgādināja, ka neviens līdz šim izveidotais novads nav nesis lielākus ienākumus par līdzšinējiem pagastiem.
Savukārt Laicāns vēlāk sarunā ar žurnālistiem norādīja, ka pats atbalsta 102 novadu veidošanu, jo nepieciešams, lai novadu centrā būtu ne tikai rajonu pilsētas, bet arī citi nozīmīgi centri, piemēram, Dundaga, Roja, Malta, Koknese un citas pilsētiņas.
Arī citi pašvaldību vadītāji izteica savu protestu pret iecerēto reformu, norādot, ka tā atsvešinās varu no cilvēkiem, mazinot demokrātiju, nāks par sliktu attālajām nomalēm, palielinās izglītoto cilvēku centrtieci - cilvēki aizplūdīs strādāt uz pilsētām.
Bijušais pagastvecis, tagad JL deputāts Andrejs Radzēvičs diskusijai sekoja ar datora palīdzību, salīdzinot pagastu vadītāju izteikumus ar viņu iesūtītajām atbildēm reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijai.
Deputāts secināja, ka tie pašvaldību vadītāji, kuru pilsētiņa būtu iecerētā novada centrā, atbalsta 102 novadu modeli, bet pārējie - vai nu vispār neatbalsta pagastu apvienošanos, vai arī atbalsta 33 novadu modeli.
JL Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš klātesošajiem skaidroja, ka 9.jūlija JL valdes lēmums bijis kā priekšlikums turpmākai diskusijai, jo "deviņus gadus par reformu ir spriests, lai beidzot tai pieliktu punktu".
Kariņš arī norādīja, ka vispirms nepieciešams domāt par iedzīvotāju interesēm tā, lai pašvaldība varētu sniegt visus nepieciešamos pakalpojumus.
Pēc Kariņa teiktā, rajonu iedalījums ir ņemams par pamatu pašvaldību veidošanai, jo 102 novadu mākslīga veidošana prasītu no valsts pārāk lielus līdzekļus.
Deputāts pauda pārliecību, ka lielas pašvaldības varēs labāk piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finanses.
Tam gan iebilda Pašvaldību savienības darbinieks Māris Pūķis ("Latvijas ceļš"), kura aprēķini liecinot arī par pagastu spēju piesaistīt ES līdzekļus.
Paužot savu personisko, ar partiju nesaskaņoto viedokli, Kariņš pieļāva, ka varētu vēl lielāku daļu nodokļu saglabāt pašvaldību lietošanā, lai vēlāk nevajadzētu no valsts piešķirt naudu pašvaldību izlīdzināšanas fondā konkrētu funkciju veikšanai. Pašvaldības arī varētu vairāk kontrolēt savus līdzekļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
