Plānotais atbalsts nodēvēts par vienotas Eiropas komandas jeb "Team Europe" atbalsta pasākumu kopumu. Tas ietver ES un tās dalībvalstu, kā arī Eiropas attīstības banku atbalsta aktivitātes. Šobrīd "Team Europe" apņēmusies sniegt gandrīz 36 miljardus eiro lielu atbalstu, tostarp vairāk nekā septiņi miljardi eiro plānoti ES Kaimiņpolitikas valstu veselības un sociāli ekonomiskā sektora izaicinājumu novēršanai.
Latvija kā daļa no šīs programmas ir pārorientējusi divpusējās attīstības sadarbības līdzekļus 670 053 eiro apmērā Latvijai prioritāro attīstības sadarbības valstu atbalstam, tostarp 445 253 eiro novirzot 17. aprīlī izsludinātajam ĀM granta projektu konkursam, kura mērķis ir atbalstīt prioritārās ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģiona valstis (domātas Gruzija, Moldova, Ukraina, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna - aut. piez.), sniedzot palīdzību steidzamu ar Covid-19 krīzi saistīto jautājumu risināšanai veselības sektorā un sociāli ekonomisko izaicinājumu pārvarēšanai. Konkursa rezultāti tiks publicēti ĀM mājas lapā, sola ministrijā.
Ministrijā paskaidro, ka Latvija, tostarp sadarbībā ar citiem starptautiskajiem donoriem, turpinās sniegt atbalstu arī prioritāro attīstības sadarbības valstu reformu procesiem, tai skaitā likuma varas, labas pārvaldības, ekonomiskās izaugsmes, lauksaimniecības, izglītības jomās, lai palīdzētu valstīm sekmīgāk pārvarēt krīzes radītās sekas. Tāpat Latvija veikusi iemaksu 100 000 eiro apmērā Apvieno Nāciju Organizācijas (ANO) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Globālā humānās palīdzības plāna cīņai pret Covid-19 budžetā.
Mobilizētie 36 miljardi eiro ir kopējais EK, ES dalībvalstu un Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ieguldījums. Novirzītā finansējuma sadalījums pa reģioniem pieejams redzams šeit.
Atjaunoties labāk un zaļāk
2020. gada 8. jūnijā ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās neformālajā ES Ārlietu attīstības padomes videokonferencē, kurā tika pārrunāti ES globālie centieni, lai palīdzētu attīstības valstīm cīnīties pret Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem un veicinātu atveseļošanos visā pasaulē.
Kā skaidro ĀM, ministri pārrunāja ES jau šobrīd paveikto attīstības valstu atbalstam un izcēla turpmākajā laikā būtiskāko. Dalībvalstis atzina, ka atbalstam jābūt pieejamam vienlīdz visiem. Savukārt atjaunošanās procesam jābūt visaptverošam un jāizmanto iespēja veicināt digitalizāciju un vides ilgtspēju. Tāpat padome diskutēja, kā dalībvalstis var vienoti un efektīvi komunicēt par ES sniegto atbalstu un cīnīties pret dezinformāciju valstīs uz vietas, it īpaši ņemot vērā ES vadošo lomu globālajos atbalsta centienos.
"Atveseļošanās process dod iespēju "atjaunoties labāk un zaļāk". Latvija ir gatava dalīties ar labāko risinājumu potenciālu ar attīstības valstīm. Piemēram, Latvijā tikko darbību uzsākusi "Apturi Covid" lietotne. Krīze ir pierādījusi, ka sociālo un ekonomisko izaicinājumu novēršanā izšķiroša loma ir pilsoniskās sabiedrības, vietējo kopienu un privātā sektora iesaistei. Tādējādi ir svarīgi saglabāt atbalstu to aktivitātēm. Vienlīdz svarīgi ir stiprināt ES centienus cīņā pret dezinformāciju par Covid-19. Koordinētai, aktīvai, faktos balstītai informācijai jābūt plaši pieejamai gan ES, gan palīdzības saņēmējvalstīs," sanāksmes laikā sacījusi Kalniņa-Lukaševica.
Diskusijā liela uzmanība veltīta arī tam, kā stiprināt daudzpusējo sadarbību un koordinēt starptautisko palīdzību, ko īsteno ANO un starptautiskās finanšu organizācijas, piemēram, Pasaules Banka. Ministri arī dalījās viedokļos, kā turpmākajā atveseļošanās gaitā nodrošināt investīciju un parādu atvieglojumu sasaisti ar Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.
Pasaules Banka prognozē, ka pandēmija un tās izraisītā ekonomiskā krīze attīstītajās valstīs 2020. gadā pakļaus līdz pat 60 miljonus attīstības valstu iedzīvotāju galējai nabadzībai. Padome atzina, ka pārtikas nodrošinājums būs viens no lielākajiem izaicinājumiem, tādējādi ministri pārrunāja labāko pieeju, lai novērstu pārtikas nodrošinājuma un "bada pandēmijas" riskus, ko veicinājusi Covid-19 krīze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
