Par Ādažu poligona sprādzienu sodītais kapteinis gatavs cīnīties pret Pabrika lēmumu
Foto: F64

Kapteinis Gvido Sviklis, kuru aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) pēc 23.oktobrī Ādažu poligonā notikušā traģiskā sprādziena uzdevis atvaļināt no aktīvā dienesta, ir nemierā šo lēmumu un sarunā ar portālu "Delfi" atzīst – sodu viņš ir pelnījis, bet piemērotais ir nesamērīgi bargs. Sviklis, lai arī īpašas cerības par iespēju atgriezties dienestā nelolo, apņēmies cīnīties pret ministra lēmumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc militāro mācību beigām 23.oktobra pēcpusdienā Ādažu poligonā nogranda sprādziens, kurā cieta astoņi zemessargi un viens jaunsargs. Viens no cietušajiem zemessargiem no gūtajiem ievainojumiem vēlāk mira. Aizsardzības ministrija veica dienesta izmeklēšanu, bet Militārā policija sākusi kriminālprocesu. Pagaidām oficiāli zināms vien tas, ka sprādzienā cietušais zemessargs, kurš bija alkohola reibumā, visticamāk, savā somā ievietoja poligonā atrasto un vēlāk detonējušo spridzekli.

Pirmdien Pabriks paziņoja, ka ZS štāba virsseržants Juris Kārkliņš ir "tieši atbildīgs par jaunsarga atvešanu, par viņa iesaistīšanu šajās mācībās, par atļaušanu jaunsargam piedalīties arī šaušanā". "Un viņa pārkāpums ir arī neatļautā munīcijas vākšana un beigu beigās viņa pārkāpums ir tiešā atbildība par savu biedru nāvi un savainošanu." Kārkliņu ministrs aicina izslēgt no ZS.

Savukārt Sviklis, pēc ministra vārdiem, bija atbildīgs par šīm mācībām, un "izmeklēšana uzrāda, ka viņš zinājis par jaunsarga klātesamību, un viņam to vajadzēja novērst". Ministrs uzdeva kapteinim piemērot bargāko iespējamo sodu – atvaļināšanu no dienesta.

Sviklis stāsta, ka par šo ministra lēmumu viņš uzzinājis no medijiem – portāla "Delfi" un LTV raidījuma "Panorāma". "Aizsardzības ministra publiskajā paziņojumā minētais mans vārds uzvārds un publiska informācija par to, ka Aizsardzības ministrs uzdevis disciplināri sodīt mani atvaļinot no aktīvā dienesta pārkāpj soda uzlikšanas procedūru militārpersonai, kura ir atrunāta Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglamentā," ir sašutis Sviklis. Viņš norāda, ka ministra paziņojums ir šokējis viņa ģimenes locekļus, politiski represēto tēvu, kuri par notikušo nav uzzinājuši no paša Svikļa, bet gan no "Pabrika kunga "monologa" pa visu Latviju".

Taču, atskatoties uz Ādažu poligonā notikušo, Sviklis portālam "Delfi" atzīts: "Sods man pienākas par nepilnīgu kontroli, es uzticējos cilvēkam, kurš mani iegāza." Taču viņš uzskata, ka ministra noteiktais sods ir pārāk bargs un nesamērīgs ar nodarīto.

"Jaunsarga kā novērotāja iesaistē Zemessardzes 17.Pretgaisa aizsardzības bataljona mācībās atļaujas saņemšanas procedūra tika pārkāpta tikai daļēji, jo Kārkliņš mutisku atļauju no vecākiem bija saņēmis," stāsta Sviklis. "Ņemot vērā apstākli, ka Kārkliņš kā Baldones Jaunsargu grupas vadītājs darbojās daudzus gadus, es uzticējos viņa teiktajam, ka ar dokumentāciju attiecībā uz jaunsargu viss ir kārtībā un viņa dalība mācībās kā novērotājam ir saskaņota ar Jaunsardzes centru," skaidroja Sviklis, taču šī uzticēšanās kapteinim nu maksājusi karjeru. Ministrijas izmeklēšanās procesā atklājās pretējais. "Disciplinārsods attiecībā uz mani par jaunsarga iesaisti mācībās tika izvēlēts pats maksimālākais - atvaļināšana no aktīvā dienesta. Nav ne mazākās pārliecības, ka sods ir samērojams ar nodarījumu," uzskata Sviklis, bilstot, ka viņaprāt piemērotāks būtu rājiens, vai kāds no citiem sodiem. Viņš arī bilst, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas "es neesmu aizdomās turamā statusā Militārās policijas uzsāktajā kriminālprocesā par eksplozijas faktu".

Pabriks pirmdien medijiem ziņoja, ka izmeklēšanā noskaidrots- atbildīgais kapteinis ir iesaistījis jaunsargu pēc savas personīgās iniciatīvas, neinformējot par to Jaunsardzes centra vai Nacionālo bruņoto spēku (NBS) amatpersonas. Līdz ar to jaunsargam nebija atļauts piedalīties mācībās. Taču, kā norāda Sviklis, pēc negadījuma Ādažu poligonā tika izdota zemessardzes komandiera pavēle, kur Zemessardzes bataljonu apmācībās aizliegts iesaistīt jaunsargus un zemessardzes veterānus. "Tas nozīmē, ka to iesaiste līdz pavēles izdošanai nebija aizliegta," uzsver Sviklis. Viņš arī bilst, ka jaunsarga dalībai mācībās nav tiešas cēloņsakarības ar notikušo sprādzienu, kurš notika jau pēc kaujas šaušanas beigām administratīvajā zonā uz Franču kurgāna.

Pieņemot lēmumu par sodu, neesot ņemts vērā tas, ka Sviklim ir priekšzīmīgs dienests NBS vairāk nekā deviņu gadu garumā un nav neviena soda, bet ir tikai apbalvojumi, piemēram, NBS komandiera godazīme "Par centību militārajā dienestā" un Valsts apbalvojums "Par dalību 1991. gada barikādēs". Sviklis uzsver, ka dienesta laikā NBS vairāk kā piecus gadus bijis Rīgas garnizona komandantūras virsnieks, "kur manu darbu militārā protokola nodrošināšanā augsti novērtēja tā laika NBS komandieris". Turpmākie vairāk kā divi dienesta gadi viņam pagāja Štāba bataljonā Godasardzes rotas komandiera vietnieka amatā. "Manis vadītās militārās ceremonijas un militārā protokola nodrošināšanas pasākumi tika augsti novērtēti no NBS amatpersonām un oficiālo ārzemju delegāciju pārstāvju puses," uzsver Sviklis. "Aizsardzības ministrija deklarē ka galvenais aizsardzības nozarē ir cilvēks-karavīrs. Vai Aizsardzības ministrs ņēma vērā faktu ka man ģimenē ir 10 mēnešus vecs dēliņš un sieva kura gaida vēl vienu bērniņu?" sašutis ir Sviklis.

"Disciplinārā soda veids, kuru attiecībā uz mani vēlas pielietot Aizsardzības ministrs, liedz man cerības uz izdienas pensijas saņemšanu. Tādā veidā ministrija liedz man un manai ģimenei iztikas līdzekļus, kuri nopelnīti godīgā vairāk nekā desmit izdienas gadu darbā," ir sarūgtinās Sviklis. Tas un arī apstāklis, ka vīrietis vēlas turpināt dienestu NBS un "kalpot savai valstij" veicinājis apņēmību cīnīties par iespēju mazināt sodu.

Sviklis norādīja, ka Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglaments nosaka, ka disciplinārsodu var apstrīdēt Apelācijas komisijā. Taču, kā liecina likums, šīs komisijas sastāvu un darba reglamentu apstiprina aizsardzības ministrs. Šinī situācija tas cilvēks, kurš lēmis par sodu. NBS karavīriem ir arī tiesības noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā apelācijas komisijas lēmumu, ja tas nepamatoti ierobežo viņa tiesības. Sviklis ir apņēmies izmantot arī šo iespēju, ja Apelācijas komisijā nepanāks sev vēlamo rezultātu. Tiesa, pagaidām vīrietis nevar rīkoties, jo vēl joprojām nav saņēmis dokumentus par izmeklēšanas rezultātiem un oficiālu informāciju par sodu.

Sviklis neizslēdz arī iespēju sūdzēt tiesā Pabriku par morālā kaitējuma nodarīšanu un neslavas celšanu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form