Partijas „Par Dzimteni” Eiroparlamenta deputātu kandidātu sarakstā iekļauts Konstantīns Ņikuļins - bijušais omonietis, kuru Latvijas varasiestādes pirms vairāk kā gada izdeva Lietuvai aizdomās par līdzdalību slepkavības rīkošanā Medininku robežpunktā 1991.gadā, svētdien, 3.maijā, ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga". Ņikuļins šobrīd atrodas Viļņas cietumā.
1991.gadā Baltijas valstis izveidoja pirmos muitas posteņus. Valdībām, kas bija pasludinājušas neatkarību no Maskavas, tai laikā jau pakļāvās vietējās milicijas vienības. Vienīgi milicijas speciālā vienība – OMON palika uzticīga padomju varai Maskavā, kas uzskatīja neatkarīgo Baltijas valstu valdības par nelikumīgām.

„Nekā personīga” rīcībā nonācis Pēterburgas žurnālista padomju bruņoto spēku cildinātāja Aleksandra Ņevzorova 1991.gada raidījuma „600 sekundes” ieraksts, kurā redzams, kā OMON kaujinieki piekauj Lietuvas un Latvijas muitniekus, norauj viņiem zīmotnes un aizdedzina muitas posteni. Šādi uzbrukumi tika īstenoti vairākkārt.

Lietuvas varasiestādes uzkata, ka šī slepkavība bija iecerēta kā provokācija, kurā, vainojot baltkrievu nacionālistus, būtu iespējams Lietuvā izsludināt ārkārtas situāciju. Taču OMON uzbrukumā izdzīvojušais muitas darbinieks Tomass Šernas deva savu liecību atklājot, ka slepkavas bijuši Rīgas omonieši.

Konstantīns Ņikuļins ir viens no aizdomās turamajiem Mediņinku slepkavības lietā. Pārējie – Česlavs Mliņņiks, Andrejs Laktionovs un Aleksandrs Rižovs ir Krievijas pilsoņi un slēpjas, bet Krievijas iestādes Lietuvai atsaka viņu izdošanu.

OMON toreiz darbojās arī Rīgā. Latvijā Ņikuļinu tiesa 2004.gadā notiesāja par uzbrukumiem Iekšlietu ministrijai, Latvijas televīzijai, milicijas skolai. Lai gan arī šajos uzbrukumos gāja bojā cilvēki, Ņikuļinam piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu – divarpus gadus. Drīz pēc tam Ņikuļins pazuda, jo viņam piemēroja liecinieku aizsardzības programmu muitnieka Liscova slepkavības lietā. Ņikuļinam tika nomainīta identitāte un noformēta pase uz Konstantīna Mihailova vārda. Taču drīz pēc tam Lietuvas varasiestādes bija savākušas pietiekami daudz pierādījumu, lai Ņikuļinu vainotu Medininku slepkavībā un pieprasīja Latvijai viņa izdošanu. Latvija viņu izdeva un tā Ņikuļins, viņš arī Mihailovs gandrīz pusotru gadu atrodas Viļņā.

Ņikuļins nelabprāt stāsta par to, kādēļ nolēmis kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās. Viņš īsti nezin ne, ar ko Eiropas Parlaments nodarbojas, ne arī cik deputātus no Latvijas tur ievēl. Viņa vienīgā oficiālā darba pieredze pirms nokļūšanas cietumā – autobusa šoferis.

Ņikuļins Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidē no saraksta „Par Dzimteni”. To izveidojis valūtas maiņas punktu „Marika” un radio „PIK” īpašnieks Juris Žuravļovs. Iegūt varu viņš centies jau vairākkārt, izmantojot skanīgus uzvārdus. Arī šoreiz no viņa saraksta kandidē Medvedevs, Putins un Suvorovs.

Šobrīd Ņikuļina advokāti cīnās par to, lai viņu izlaiž no apcietinājuma kā Eiroparlamenta deputāta kandidātu, kuram pienāktos kandidāta imunitāte. Lietuvā bijušajam autobusa šoferim Ņikuļinam ir trīs advokāti. Latvijā viņa intereses vēl pārstāv Oskars Rode.

Viļņas apgabaltiesa Ņikuļina lietu plāno izskatīt jau tuvākajā laikā. Ja viņu atdzīs par vainīgu, omonietim draud mūža ieslodzījums.

Ņikuļina kriminālā pagātne saistās ne tikai ar darbību OMON. Divus gadus pēc notikumiem Lietuvā viņš stājās tiesas priekšā Latvijā par izspiešanu no aģentūras "Logos centrs" vadītāja Jurija Jurjeva, kurš pats vēlāk par pedofiliju nonāca cietumā. No Latvijas uz Krieviju Ņikuļins aizbrauca 1999.gadā un jau pēc gada Krievijas presē parādījās versija par viņa saistību ar Krievijas domes deputātes Gaļinas Staravoitovas slepkavību. Izdzīvojušais Staravoitovas palīgs liecināja par bijušo Rīgas omoniešu konfliktu ar demokrātiski noskaņoto deputāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!