'Par latviskumu jārūpējas visiem kopā' – kā Levits tapina vēsturisko zemju likumu
Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits šonedēļ Rīgas pilī rīkoja tikšanos par latviešu vēsturisko zemju topošo likumprojektu, ko prezidents plāno iesniegt Saeimā šā gada septembra sākumā, portāls "Delfi" uzzināja Valsts prezidenta kancelejā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likumprojekta tapšanas gaitā nākamnedēl prezidentam paredzēta arī tikšanās ar latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu nevalstiskajām organizācijām un iniciatīvas grupām piektdien, 24. jūlijā, kad uz Rīgas pili aicināti latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu nevalstisko organizāciju pārstāvji, pētnieki un reģionālie mediji.

Darba semināra laikā tiks spriests par likumprojekta nepieciešamību un mērķiem, latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu ilgtspējas un attīstības plānu, kā arī klātesošie tiks iepazīstināti ar ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja un viņa domubiedru izveidoto latviešu vēsturisko zemju karti.

Darba gaitā pie likumprojekta Levits dodas arī uz reģioniem – 10. jūlijā notika tikšanās ar Sēlijas iedzīvotājiem, savukārt 28. jūlijā plānota saruna par suitu kultūru Alsungā.

Pēc prezidenta sacītā, likumprojekts ir svarīgs, lai sabiedrība arvien dziļāk apzinātos latviešu vēsturisko zemju īpatnības un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī "mūsdienu dzīvo identitāti, piederot kādai no zemēm. Latviskums ir daudzveidīgs".

Šonedēļ Rīgas pilī Valsts prezidents uzsvēra, ka topošajā likumprojektā ir svarīgi panākt, ka līdztekus Kultūras ministrijai (KM) kā vadošajai likuma īstenotājai ir paredzēta horizontālā sadarbība starp dažādām ministrijām, iestādēm un kopienām, "lai likumam sekotu praktiska rīcība".

KM Valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš atzīmēja, ka likumprojektam ir jāparedz pārresoru rīcības plāns, kurā būs ņemti vērā gan finanšu, gan administratīvie resursi, kā arī jāparedz sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām ministrijām un pašvaldībām.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte akcentēja, ka šādā sadarbībā noteikti iekļaujamas gan skolas, gan Dziesmu svētku kustība, kā arī interešu izglītība.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš ir radījis Latvijas kultūrvēsturiskā iedalījuma karti, savukārt iepazīstināja klātesošos ar kartes tapšanu un sarunām novados par piederības jautājumiem kādai no vēsturiskajām zemēm.

Vēsturnieks, ģeogrāfs un demogrāfs Ilmārs Mežs dalījās pārdomās par mūsdienu piederības aspektiem, pievēršot uzmanību arī urbānajās kopienās esošai piederībai kādai konkrētai pilsētas daļai vai mūsdienu kultūras aspektam.

Vēsturnieks Guntis Zemītis uzsvēra topošā likuma nozīmību, atzīmējot, ka, tveroties pie lokālās identitātes, cilvēki meklē stabilitāti mūsdienu pasaules mainīgajos apstākļos.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Egils Levits Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form