Par grozījumiem galīgajā lasījumā nobalsoja 57 deputāti, kas pārstāvēja gan koalīcijas partijas, gan opozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienību, bet atturējās 28 "Saskaņas centra" deputāti.
Noteikts, ka varēs piemērot naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, ja persona nebūs iesniegusi mantiskā stāvokļa deklarāciju, nebūs ievērojusi deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību vai arī deklarācijā apzināti būs norādījusi nepatiesas ziņas.
Pie administratīvās atbildības varēs arī saukt, ja persona līdz šī gada 1.jūnija pulksten 24.00 savā bankas kontā nebūs ieskaitījusi likumā noteikto skaidrās naudas apjomu. Sods par šādu pārkāpumu paredzēts līdz piecsimt latiem.
Grozījumi arī paredz, ka administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs Valsts ieņēmumu dienests un saukt pie atbildības personu varēs ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļi) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) portālam "Delfi" sacīja, ka līdz ar šo grozījumu pieņemšanu Saeima savu darbu saistībā ar sākumdeklarēšanos ir paveikusi. Krimināllikumu grozīt nav vajadzīgs, jo tas jau šobrīd paredz sodu par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, un likumā teikts, ka sods paredzēts arī saistībā ar "citu mantisku deklarāciju", tāpēc, TM ieskatā, šādas formulējums bijis pietiekams, lai to attiecinātu arī uz "nulles deklarācijām". Iepriekš FM plānoja rosināt izmaiņas, nosakot kriminālsodu par pārkāpumiem "nulles deklarāciju" iesniegšanā.
Reirs arī uzsvēra, ka APK pēdējā lasījumā ierakstīts: sods būs ar apzinātu nepatiesu ziņu sniegšanu, un tā būs atšķirība no valsts amatpersonām, jo tām piemēro sodu par nepatiesu ziņu sniegšanu vispār. Viņš atzina, ka līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam būs lielāks slogs pārkāpumu pierādīt, tomēr likumdevēja mērķis bija panākt, lai pārlieku nepagrūtinātu deklarāciju iesniedzējus, kas varētu būt kļūdījušies pieredzes trūkuma dēļ.
Reirs arī pastāstīja, ka par pārkāpumiem "nulles deklarācijā" varēs sodīt gada laikā kopš deklarācijas iesniegšanas un ne vairāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas brīža, kas ir standarta termiņi administratīvajiem pārkāpumiem, Viņš atzina, ka VID kapacitāte izmeklēt visas šīs lietas nebūs pietiekama, tomēr likuma mērķis ir nevis sodīt, bet "novilkt strīpu", un tas ir vērsts uz nākotni.
Jau vēstīts, ka Saeima pagājušā gada 1.decembrī pieņēma gadu desmitus tapušo Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu, kas nosaka pienākumu fiziskām personām no šī gada 1.marta līdz 1.jūnijam deklarēt savu mantisko stāvokli, kāds tai bija 2011.gada 31.decembra pulksten 24.00.
Mantiskais stāvoklis jādeklarē, ja persona nav nostiprinājusi īpašumtiesības uz Latvijā vai ārvalstīs iegādātu nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu. Tāpat fiziskām personām jādeklarē skaidras naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērstpapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu. Mantas deklarēšana neattiecas uz īpašumiem, kuri jau ir reģistrēti valsts reģistros.
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā stāsies spēkā šī gada 1.martā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
