Kollegova sievasmāte Biruta Pavļenko, kura ir ilggadēja dzelzceļa darbiniece, uzskata, ka pēc katastrofas masu mediji sniedza neprecīzu informāciju, nezināšanas vai nevērības dēļ ziņojot, ka notikušajā vainojams dispečers. "Dzelzceļš ir sarežģīta sistēma, tur par kustības vadību gādā dežuranti, operatori, palīgi, bet masu mediji ķengāja dispečeru, nereaģējot uz aicinājumu informāciju precizēt," uzsvērusi Pavļenko.
Kollegova pienākums 2.februārī bija atjaunot vilcienu kustību. Nostrādājis pilnu darbadienu, viņš arī nākamajā dienā devies uz nakts maiņu. "Viņš katru dienu kļuva aizvien pelēkāks, sūdzējās, ka dur zem lāpstiņas, trūkst spēka, tomēr gāja uz darbu," stāstījusi Pavļenko. Pēc avārijas viņam piedāvāta brīvdiena, taču dispečers no tās atteicies.
15.februārī viņš devies uz LDz mācību centra kvalifikācijas celšanas kursiem, kur viņam kļuvis slikti. No blakus esošā Dzelzceļa veselības centra 31 gadu vecais vīrietis nogādāts Rīgas 1.slimnīcā. Pēc sievasmātes stāstītā, viņam diennakti vajadzējis gulēt koridorā, jo nav bijusi veselības apdrošināšanas polise. Tuviniekiem neviens neesot teicis, ka ir iespējams nokļūt palātā, kaut vai par maksu. "Ja teiktu, ka tas maksā 1000 latu, arī tad mēs maksātu," sacījusi Pavļenko.
16.februārī Kollegovs ievietots reanimācijā, bet nākamajā rītā, ejot pa gaiteni, bezsamaņā pakritis. Ārstiem viņa dzīvību glābt neizdevās. Pavļenko uzsvērusi, ka viņas znots līdz tam nebija slimojis un regulāri pārbaudījis veselību speciālajā ārstu komisijā.
Rīgas 1.slimnīcas 3.kardioloģijas nodaļas vadītājs Jurijs Verbovenko notikušo sauc par lielu nelaimi. "Ārstam zaudēt pacientu ir liels stress, nemaz nerunājot par radinieku pārdzīvojumiem." Viņš kā nepatiesu noraida Pavļenko teikto, ka Kollegovam diennakti vajadzējis pavadīt slimnīcas gaitenī: "Tas ir aplami. Viņš koridorā atradās vienu stundu, kamēr atbrīvojās palāta, jo nodaļa bija pārpildīta."
Pacients ārstēts pēc visām Latvijā pieņemtajām rekomendācijām, un nekādas ārstu kļūdas šajā procesā nodaļas vadītājs nesaredz. Ārsts stāsta, ka 30% gadījumu miokarda infarkts skar pirms tam praktiski veselus cilvēkus. Iespējams, ka profilaktiskās apskates nekādas slimības pazīmes neuzrāda, arī pacientam pašam nekādu sūdzību par veselību nav.
LDz pārstāve Biruta Sakse atzinusi, ka LDz darbiniekiem, kuri strādāja pie kustības vadības, pēc traģiskās avārijas bija pievērsta milzīga preses uzmanība. "Tālruņa zvani, jautājumi, izteiktie minējumi un versijas radīja stresu, nospiedošu atmosfēru. Cik lielā mērā tas ietekmēja Maksima sirdsdarbību, jāvērtē ārstiem," sacījusi Sakse.
Viņa stāstījusi, ka avārijas dienā Kollegovam piedāvāts nomainīties, taču viņš nostrādājis savu maiņu līdz galam. Dzelzceļa darbiniekiem, kas strādāja Rīgas stacijā avārijas brīdī, pēc tam bija iespēja iziet rehabilitācijas kursu. Kollegovam nav bijusi veselības apdrošināšanas polise, tāpēc viņš uzreiz nevarēja šo kursu iziet.
Sakse skaidrojusi, ka LDz arodbiedrība darbiniekiem apmaksā apdrošināšanu, kas sedz ārstēšanas izdevumus, apdrošina nelaimes gadījumiem, savukārt veselības polises iegāde ir katra darbinieka brīva izvēle - daļu no tās apmaksā pats darbinieks, daļu - darba devējs. Kollegovs šādu polisi neesot iegādājies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
