Salīdzinot ar 2017. gada pašvaldību vēlēšanām, 2021. gada aktivitāte nokritusi līdz jaunam visu laiku zemākajam rādītājam – 34%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Sociālo mediju lietotāji, tostarp politologi un politikas vērotaji, sniedz savas versijas par šādiem rezultātiem.

Jāatgādina, ka ne visā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas. Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā vēlēšanas ir atceltas – šajos vēlēšanu apgabalos vēlēšanas plānotas šā gada 11. septembrī, savukārt Rīgā ārkārtas vēlēšanas notika jau pērn, un pašvaldība turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.

Vēlēšanas notika 34 novados un sešās valstspilsētās. Kopumā vietvarās bija jāievēl 664 deputāti.

Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, šajās vēlēšanās bija ievērojami mazāks vietvaru un ievēlējamo deputātu skaits.

Administratīvi teritoriālā reforma, paredz, ka Latvijā bija iecerētas 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā, savukārt domēs ievēlējamo deputātu skaits samazināsies gandrīz uz pusi.

Līdz ar Saeimas lēmumu pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kas paredz, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, izlemts, ka Varakļānu novads, kam nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centra un ir tikai nepilni trīs tūkstoši iedzīvotāju, paliks kā atsevišķs novads. Līdz ar to izlemts, ka Latvijā būs 43 pašvaldības.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem pirmo reizi tiks nodrošināta iespēja balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!