Salīdzinot ar 2017. gada pašvaldību vēlēšanām, 2021. gada aktivitāte nokritusi līdz jaunam visu laiku zemākajam rādītājam – 34%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Sociālo mediju lietotāji, tostarp politologi un politikas vērotaji, sniedz savas versijas par šādiem rezultātiem.

Vēlēšanās veicinātu aktivitāti, ja iecirkņi būtu arī DEPO, Senukai būvmateriālu veikalos #IzveliesNakotni

— Ivars Noviks (@IvarsNoviks) June 5, 2021

Pagaidām pašvaldību vēlēšanu rezultāti ienākušies ļoti maz, bet, izskrienot cauri tiem, vissmagāk atsēdināta izskatās JKP (īpaši reģionos, kur Saeimas vēlēšanās viņiem bija liels atbalsts).

— Miloš (@mtssvgr) June 5, 2021

Vienkārši daudzi neiet vēlēt jo daudz kur neredz konkurenci un vēlēšanās visticamāk vinnēs tie paši cilvēki vismaz skatoties no manas pilsētas skatupunkta #PašvaldībuVēlēšanas2021

— edgars (@dedlifs) June 5, 2021

Cimdara laikos tā nebija...

— Andris Tihomirovs (@atihomirovs) June 5, 2021

Pagaidām labāko vēlēšanu vakara jautājumu nupat dzirdēju @ltv7rus no @ilya_kozin: Rāviņa kungs, kas atstās ātrāk savu amatu - jūs vai Putins?

— Mārtiņš Kaprāns (@Mkaprans) June 5, 2021

Ja Rīgas vēlēšanās apātiska bija LV sabiedrības krieviski runājošā daļa, tad tagad, šķiet, apātija ir pārņēmusi visu LV sabiedrību. Nav gatavas receptes tam, kā šo risināt.

— Iveta Kažoka (@IvetaKazoka) June 5, 2021

34% vēlēšanu aktivitāte, Latvijas politologi meklē iemeslus pilnīgi saturiski tukšās intervijās, prognozē zemu aktivitāti Saeimas vēlēšanās utt, bet tiešām neviens nejēdz pateikt, ka šis ir skaidrs signāls e-vēlēšanu nepieciešamībai?
Ir 2021.gads!

— Artis Spertāls (@artis_spertals) June 5, 2021

Un par pašu aktivitāti runājot, nav labi, bet vajag arī pagaidīt plašāku bildi - kā citur ar līdzdalību pandēmijas laiku vēlēšanās.

— Artūrs Cukurs (@arturscukurs) June 5, 2021

pirmajā kanālā vēlēšanas, otrajā kanālā hokejs, kur tad lai es savas Midsomeras slepkavības tagad skatos?!

— angry by default (@ieva_w) June 5, 2021

Interesanti, vai aktivitātes kritums visur ir vienāds, vai tomēr atšķiras? Zināmā mērā varētu saprast zemu aktivitāti tur, kur cilvēkiem ir sajūta, ka lēmumu pieņemšanas centrs tagad atradas 'kaut kur tālumā'. To jau uzskatāmi parāda arī Eiroparlamenta vēlēšanas. https://t.co/DvPH8wDudQ

— Jānis Hermanis (@J_Hermanis) June 5, 2021

Par līdzdalību: nav būtiskas saiknes starp līdzdalību un sarakstu skaitu novadā, t.i. lielāks sarakstu skaits nenozīmē augstāku līdzdalību.

— Jānis Ikstens (@JanisIkstens) June 5, 2021

Daugavpils vēlēšanu nakts intrigas: vai Saskaņa (Elksniņš) dabūs 8 mandātus no 15, uz ko viņi ļoti cer; vai tiešām Eigima laiks politikā ir beidzies; vai DNP (Dzalbes) panākumi, vien mazliet atpaliekot no LP/LA (Lāčplēša), pierāda, ka drukātā prese nevaid mirusi (vismaz D-pilī)?

— Ivo Leitāns (@ivchix) June 5, 2021

Latvietis šodien. #vēlēšanas pic.twitter.com/0UmsxbRmCc

— Cehs.lv (@cehslv) June 5, 2021

Nebrīnīšos, ka šīs būs vēlēšanas ar zemāko līdzdalību. Tik nedrošu izvēli līdz šim nebija nācies veikt. Nav ne jausmas, ko no šīsdienas vēlēšanu rezultātiem varēs secināt.

— aidis (@tomsons) June 5, 2021

Jāierosina Rīgas domes vēlēšanas arī turpmāk atsaistīt no pārējo pašvaldību vēlēšanām. Šogad Pierīgā bija gan diskusijas par novadu izaicinājumiem, gan arī pamanāmas anti-kampaņas. Partiju finanšu iespējas Rīgas vēlēšanās nomāc novados notiekošo. #vēlēšanas2021

— Janis Bethers (@JanisBethers) June 5, 2021

Ļoti gribētos šodien piedalīties Rīgas Domes vēlēšanās. Domāju, ka rezultāti būtiski atšķirtos no RD pērnā augusta vēlēšanu rezultātiem.

— Aigars Freimanis (@AigarsFr) June 5, 2021

Īsti nesaprotu argumentu par Rīgas vēlēšanu neesamību. Kā Saskaņas rīkotas iedzīvotāju sapulces Zolitūdes pagalmos iespaido kuldīdznieka lēmumu piedalīties pašvaldību vēlēšanās? TV reklāmas ir aizliegtas.

— Jānis Ikstens (@JanisIkstens) June 5, 2021

Jāatgādina, ka ne visā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas. Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā vēlēšanas ir atceltas – šajos vēlēšanu apgabalos vēlēšanas plānotas šā gada 11. septembrī, savukārt Rīgā ārkārtas vēlēšanas notika jau pērn, un pašvaldība turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.

Vēlēšanas notika 34 novados un sešās valstspilsētās. Kopumā vietvarās bija jāievēl 664 deputāti.

Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, šajās vēlēšanās bija ievērojami mazāks vietvaru un ievēlējamo deputātu skaits.

Administratīvi teritoriālā reforma, paredz, ka Latvijā bija iecerētas 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā, savukārt domēs ievēlējamo deputātu skaits samazināsies gandrīz uz pusi.

Līdz ar Saeimas lēmumu pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kas paredz, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, izlemts, ka Varakļānu novads, kam nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centra un ir tikai nepilni trīs tūkstoši iedzīvotāju, paliks kā atsevišķs novads. Līdz ar to izlemts, ka Latvijā būs 43 pašvaldības.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem pirmo reizi tiks nodrošināta iespēja balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī.