Foto: LETA

Ar trešdienu, 25. martu, Latvija pāriet no pirmā Covid-19 epidēmijas attīstības posma, kuru raksturo no ārvalstīm ievesti infekcijas gadījumi vai izsekojami sekundāri infekcijas gadījumi, uz otro posmu, kad jaunais koronovīruss izplatās sabiedrībā ar neizsekojamu transmisiju. Tas nozīmē, ka inficēšanās risks ar Covid-19 infekciju sabiedrībā pieaudzis, pieaugot profilakses pasākumu nozīmei, trešdien izplatītā paziņojumā norāda Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Līdz šim Latvijā visi saslimšanas gadījumi bija epidemioloģiski izsekojami, tie bija saistīti vai nu ar ceļošanu vai arī saslimušie bija kontaktējušies ar jau zināmajiem Covid-19 slimniekiem vai personām, kuras atgriezušas no ceļojuma, atgādina SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Trešdien, 25. martā, SPKC epidemiologi, veicot reģistrēto Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, konstatējuši, ka pieci saslimušie nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu Covid-19 saslimušo vai personu, kura bijusi ārzemēs, līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Latvijā tiek konstatēti pirmie Covid-19 gadījumi, kas saistīti ar vietējo jaunā koronavīrusa transmisiju sabiedrībā. Šie reģistrēti saslimšanas gadījumi konstatēti Rīgā. Vīrusa transmisija sabiedrībā novērota vairākās ES valstīs, t. sk. Lietuvā un Igaunijā.

Arī gadījumos, kad nav iespējams identificēt Covid-19 infekcijas avotus vai vietas, kur slimnieks varēja inficēties, Covid-19 gadījumi joprojām tiek izmeklēti, lai noteiktu kontaktpersonas, epidemiologi sazinās gan ar apzinātām kontaktpersonām, gan ar ģimenes ārstiem un sniedz rekomendācijas tālākai rīcībai.

SPKC epidemiologi brīdina: "Lūdzam sabiedrību šo ziņu uztvert ļoti nopietni!"

Ievērojot epidemiologu noteiktās rekomendācijas – sociālo distancēšanos, izvairoties no sabiedrisko vietu apmeklējumiem, kur pulcējas liels cilvēku skaits, ievērot vismaz 2 m distanci no pārējiem cilvēkiem un praktizējot rūpīgu roku mazgāšanu – tā pasargāsim sevi un sabiedrību kopumā, īpaši cilvēkus ar hroniskām saslimšanām un seniorus. Šie pasākumi palīdzēs būtiski ierobežot infekcijas izplatīšanos un novērst strauju saslimstības pieaugumu, līdz ar to pārmērīgu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu, atgādina SPKC un aicina katram pārskatīt savus ikdienas paradumus un apzinīgi mainīt ikdienas gaitas.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtas situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. Covid-19 ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. Covid-19 infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!