Pāri pandēmijas bangām jātiecas uz jaunu mērķi – viedo reindustrializāciju, paziņo Kariņš Saeimā
Foto: Valsts kanceleja

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien, 11. martā, ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību iezīmēja jaunu valsts mērķi labklājības celšanai – viedo reindustrializāciju. Vienlaikus viņš sniedza arī vērtējumu gadam, kas pavadīts, cīnoties ar Covid-19 pandēmiju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Nakts tumšāka ir īsi pirms saullēkta," tā Kariņš raksturoja pašreizējo situāciju ar pandēmiju. Viņš norādīja, ka rīt aprit gads, kopš valstī pandēmijas dēļ izsludināja pirmo ārkārtējo situāciju. Pavasarī kopīgiem spēkiem pieņēmām izšķirošus lēmumus un pirmo vilni ātri novērsām, tāpēc vasarā dzīve turpinājās ar maziem ierobežojumiem.

Attālināti no Ministru kabineta uzrunājot Saeimu, Kariņš atzina, ka diemžēl rudenī ne ekspertiem, ne valdībai, ne sabiedrībai kopā nebija gatavības uz tik radikāliem soļiem kā pavasarī, un līdz ar to visu rudeni notika saslimstības mērens pieaugums, kas kulminēja Vecgada vakarā. Pirms Ziemassvētkiem pastiprinot ierobežojumus, kopš tā laika esam spējuši vilni, kas mēreni gāja uz augšu, dabūt mēreni uz leju, atzina Kariņš.

Tikmēr citur Eiropā bija izteikts pirmais, otrais un tagad jau trešais vilnis. Latvija bija citādi, atzina Kariņš, jo nebija izteikta pirmā viļņa, otrais bija mērens, kas tagad iet uz leju. Lietuva bija liels otrais vilnis, Igaunijā arī tagad ar trešo vilni izveidojusies kritiska situācija, tāpēc Latvija piedāvājusi vajadzības gadījumā sniegt palīdzību, uzsvēra Kariņš.

Uzskaitot visus drošības pasākumus, Kariņš skaidroja, ka joprojām darām visu, lai glābtu cilvēku dzīvības, un slimnīcas joprojām kritiskā stāvoklī un nespēj sniegt visus pakalpojumus.

Kariņš pateicās ne tikai mediķiem, bet visai sabiedrībai kopumā par pūlēm un paveikto, kas nodrošina, ka Latvijā otrais vilnis bijis salīdzinoši mērens. Viņš atzina, ka diemžēl krīze nav beigusies, taču ir zināma izeja no tās – vakcinācija. Tas process pie mums sācies lēni, un tā notika, jo Veselības ministrijas ierēdņi sākumā atteicās no "Pfizer/BioNTech" proporcionālās daļas pilnā apmēra, 800 000 vietā piesakoties uz mazāk par 100 000 devām jeb 11%, sacīja Kariņš. Viņš uzsvēra, ka tad, kad Ministru kabinets par to uzzināja, ir papildu iepirktas vakcīnas.

Kad aprīlī sāksies piegādes, tad trīs mēnešu laikā saņemsim divus miljonus devu, pēc kuru izpotēšanas liela daļa iedzīvotāju būs guvusi imunitāti un jūlija sākumā varēsim atgriezties pie normālākas dzīves, solīja valdības vadītājs. Tāpēc valdība turpmāk katrā sēdē uzklausīs un vērtēs informāciju par vakcinācijas procesu sagatavošanu un norisi, teica Kariņš.

Tomēr vienlaikus ar cīņu pret pandēmiju valdība turpina arī darbu pie finanšu sektora remonta pabeigšanas, administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas, augstākās izglītības reformas gatavošanas, tāpat pie slimnīcu sistēmas sakārtošanas un mediķu atalgojuma jaunā modeļa. Kariņš atgādināja, ja, pieņemot šī gada valsts budžetu, šogad īstenota arī nodokļu reforma.

Taču arī pandēmijas laikos mums ir jāraugās nākotnē un jāatbild uz jautājumu, kā kļūsim par turīgu valsti un tautu, kā panāksim tādu labklājības līmeni, kas mūs tuvinās Ziemeļvalstīm, teica Kariņš. "Es uzskatu, ka to var panākt caur viedo reindustrializāciju," teica Kariņš, sniedzot arī zināmu ieskatu valsts vēsturē.

Viņš atgādināja, ka jau 1897. gadā šeit bija 95% lasītprasmes līmenis, kas ir labs rādītājs, un tajā laikā jau 40% cilvēku dzīvoja pilsētās. " Mēs bijām jau tad agri urbanizēta valsts," teica Kariņš, atgādinot par straujo rūpniecības attīstību jau pirms Pirmā pasaules kara, kas eksportēja produkciju un pelnīja lielu naudu.

Tam sekoja piecu gadu karadarbība, kuras laikā valsts fiziski izpostīta, cilvēki devušies bēgļu gaitās un karā bojā gājuši. Rūpniecības bāze tika fiziski iznīcināta, taču mūsu senči uzbūvēja to no jauna, atgādināja Kariņš, kā piemērus minot "VEF", kas ražoja arī lidmašīnas un fotoaparātu "Minox", rūpnīcu "Vairogs", kur ražoja autobusus, mašīnas, lidmašīnas. "Mūsu pirmajā neatkarības laikā valdības reindustrializēja Latviju, un tas cēla tautas labklājību," atzina Kariņš.

Pēc tam bija Otrais pasaules karš un ilgstoša okupācija. PSRS laikā rūpniecībā Latvijā nopelnītā nauda tika pārdalīta kopējā savienības budžetā, un tas nenāca Latvijai par labu, atzina Kariņš, atgādinot par lieliem tā laika uzņēmumiem, kas tomēr bija spiesti attīstīties plānveida ekonomikas apstākļos, kam pasaules tirgus bija slēgts.

Sabrūkot PSRS un atjaunojot valsts neatkarību, sabruka arī rūpniecības sistēma, jo daudzi uzņēmumi nebija spējīgi strādāt pasaules tirgū, par ko vēl šodien liecina vietām esošie tukšie, lielie korpusi. Taču bija arī gadījumi, kad uzņēmumi un to vadība spēja mainīties un pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Raksturojot situāciju patlaban, Kariņš uzsvēra, ka šodien mums ir eksportspējīga industrija, kas arī pandēmijas laikā pelna naudu un velk valsti uz augšu, kamēr citi sektori ir piespiedu dīkstāvē. Ministru prezidents uzskaitīja virkni veiksmīgu eksportējošo uzņēmumu, kuru saraksts kopumā ir garš, taču joprojām nepietiekami, lai būtiski celtu ekonomikas līmeni.

Kariņš piedāvāja savu risinājumu situācijas maiņai, atgādinot, ka februārī Ministru kabinets ir apstiprinājis Nacionālās industrializācijas politikas pamatnostādnes, kuru pamatā ir zināšanās balstītu preču un pakalpojumu eksperts, ko premjers dēvē par viedo reindustrializāciju.

Ja pirms 30-40 gadiem bija daudz lielas un smagas industrijas ar cilvēkiem grūtiem darba apstākļiem, taču tagad situācija ir mainījusies un eksportējam arī medicīnas pakalpojumus, studiju iespējas, elektronikas preces, arī tūrismu, kas atplauks pēc pandēmijas.

Tomēr Kariņš atzina, ka aina rūpniecībā nav ļoti laba, jo tā nav pārāk produktīva. Algām industrijā būtu jābūt virs vidējas algas, bet tas tā nav vairumā gadījumu, lai gan ir arī sektori, kur algas ir virs vidējā līmeņa. "Mums ir krietni kur augt," situāciju raksturoja Kariņš un minēja trīs avotus, ko izmantot. Tas ir valsts budžets, Eiropas Savienības daudzgadu budžeta daļa astoņu miljardu eiro apmērā, kā arī ES pandēmijas laika īpašais Attīstības un noturības mehānisms, no kura pieejami 10 miljardi eiro.

Kariņš pavēstīja, ka valdība kopā ar sociālajiem partneriem izstrādāja redzējumu un iesniedza ES, taču tas ir vēl uzlabojams saskaņā ar jauno industrializācijas politiku. Tāpēc, pēc Kariņa teiktā, vēl nepieciešams to vēlreiz pārvērtēt pēc reindustrializācijas kritērija. "Tas darbs vēl jāizdara," solīja Kariņš.

"Pandēmijas laikā mēs visi domājam vispirms par cilvēku veselību un dzīvību, bet jāspēj pāri jūras bangām paskatīties arī tālākā nākotnē. Mērķis ir celt labklājību, balsoties uz nacionālo industrializācijas politiku, tāpēc izvirzu skaidru mērķi – viedo reindustrializāciju. Mums jābūt gudriem un visiem kopā uz to jāiet," teica Kariņš, piebilstot, ka valstīs, kur neattīstās rūpniecība, valda nabadzība. "Tur, kur attīstās industrija un eksports, aug arī labklājība. Skatīsimies uz bagāto valstu piemēru, un lai mums kopīgiem spēkiem izdodas sasniegt mērķi," savu uzrunu Saeimā noslēdza Ministru prezidents.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form