Pārvietošanās ar elektroskrejriteņiem rada augstu traumu risku visiem iesaistītajiem, secina pētījumā
Foto: Shutterstock

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ekspertu veiktais pētījums parāda, ka elektroskrejritenis daudzās situācijās ir bīstamāks transportlīdzeklis nekā velosipēds un citi pārvietošanās līdzekļi. Tāpat pētījums parāda, ka traumu risks, pārvietojoties ar elektroskrejriteņiem, ir augsts gan to vadītājiem, gan pārējiem satiksmes dalībniekiem, īpaši gājējiem, portālu "Delfi" informēja universitātes pārstāvji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai mazinātu traumu risku, pētījuma eksperti secina, ka vadītājam ir jābūt ar labām elektroskrejriteņa vadīšanas iemaņām, un iesaka obligāti lietot aizsargķiveri.

Latvijā situācija ceļu satiksmē mainās, arvien vairāk parādās jauni transportlīdzekļi, tai skaitā elektroskrejriteņi. Lai pārvietošanās visiem satiksmes dalībniekiem būtu droša, nosakot regulējumu elektroskrejriteņiem, veikti grozījumi Ceļu satiksmes likumā un Ceļu satiksmes noteikumos.

Ekspertu veiktais elektrisko skrejriteņu kustības un manevrēšanas parametru pētījums parāda, ka, lai neapdraudētu savu un citu satiksmes dalībnieki drošību, elektroskrejriteņu vadītājiem ir jābūt arī labām braukšanas iemaņām un jāzina, kā ar elektroskrejriteni var pārvietoties droši, informē RTU.

"Elektroskrejritenis ir mānīgs transportlīdzeklis. Var rasties sajūta, ka iemācīties braukt ir ļoti viegli – daudz vieglāk nekā ar velosipēdu. Bez īpašām iemaņām un piepūles var sasniegt paredzēto maksimālo ātrumu 25 kilometrus stundā. Vienlaikus strauji apstāties vai manevrēt ir ievērojami grūtāk. Skrejriteņu konstruktori parūpējušies, lai straujas bremzēšanas laikā vadītājs nepārlidotu pāri stūrei, kā tas daudziem gadījies ar velosipēdu. Taču tas ir uz bremzēšanas intensitātes rēķina, un šķērslim var uzbraukt vai krist ar lielāku ātrumu, tādējādi gūstot būtiskas traumas. Braukt droši ar skrejriteni var iemācīties, bet nevajadzētu uzreiz braukt ar maksimālo ātrumu. Vajag izmēģināt avārijas bremzēšanu, manevrēšanu un braukšanu pa dažādām virsmām. Personīgi viennozīmīgi dodu priekšroku braukšanai ar velosipēdu, kas gan dod iespēju izkustēties, gan ir ievērojami drošāk," sacīja RTU pētnieks Juris Kreicbergs.

"Elektroskrejriteņu lietošana ir ieņēmusi savu vietu arī mūsu valsts pilsētvides satiksmē. Šiem transportlīdzekļiem un pārvietošanās veidam ir gan savi trūkumi, gan priekšrocības. To lietošana ir izteikti sezonāla, un tam pamatā ir gan komforta, gan drošības apsvērumi. Pētījums skaidri parādīja bīstamību un traumu riskus, tāpēc, izvēloties skrejriteni, nevajadzētu austiņās klausīties mūziku - visai uzmanībai ir jābūt uz ceļu. Un atcerēties galvā likt aizsprādzētu ķiveri," aicina­­­ RTU pētnieks Māris Gailis.

RTU pētījums parāda, ka traumu risks, pārvietojoties ar elektroskrejriteņiem, ir augsts gan vadītājiem, gan pārējiem satiksmes dalībniekiem. Galvenie RTU pētījuma secinājumi ir, ka elektroskrejriteņa galveno bīstamību veido mazais attālums starp riteņiem, salīdzinot ar smaguma centra augstumu, mazie riteņi, vienkāršā un nestabilā stūrēšana un bremžu sistēmas izveide, lai bremzēšanas process būtu stabilāks, bet ar mazāku intensitāti. Ņemot vērā augsto traumu risku, pārvietojoties ar elektroskrejriteni, RTU eksperti iesaka braucējam obligāti lietot aizsargķiveri.

Tāpat pētnieki atklājuši, ka braukšana ar elektroskrejriteni pie vienāda braukšanas ātruma ir bīstamāka nekā ar velosipēdu vai elektrovelosipēdu, bet ir stabilāka par braukšanu ar skrituļslidām un skrituļdēli. Lai pārvietotos droši ar skrituļslidām un skrituļdēli, ir jābūt labām iemaņām. Tas pats attiecas uz elektroskrejriteņiem.

RTU pētījums parāda, ka elektroskrejriteņu vadītājiem ir jāzina, ka elektroskrejriteņa bremzēšanas ceļš ir garāks, un, pat laicīgi pamanot apdraudējumu, braucējs var nepagūt nobremzēt līdz drošam ātrumam vai apstāties. Jo smagāks ir braucējs, jo garāks un ilgāks var būt bremzēšanas ceļš. Pētījums rāda, ka braucējam ar 83 kilogramu masu, lai apstātos no 25 kilometriem stundā, bija nepieciešamas 3,5 sekundes, un bremzēšanas ceļš var pārsniegt 10 metrus.

Elektroskrejriteņa bremzes ļauj plānoti apstādināt elektroskrejriteni pie aizliedzoša luksofora signāla ar līdzīgu bremzēšanas intensitāti kā automobiļiem. Vienlaikus bīstamības apstākļos ar skrejriteni bremzēšanas ceļš būs ievērojami garāks (divas reizes garāks nekā velosipēdiem, trīs reizes garāks nekā automašīnām), un avārijas bremzēšana līdzīgi kā automašīnām vai velosipēdiem nav iespējama.

Liela nozīme drošai braukšanai ar elektroskrejriteni ir ceļa segumam un tā kvalitātei. Salīdzinoši nelielais riteņu rādiuss rada palielinātu risku, pārvarot ceļa nelīdzenumus un bedres, kas velosipēda gadījumā būtu uzskatāmi par nebūtiskiem.

Elektroskrejriteņu ierobežotā iespēja stabili pārvarēt ceļa nelīdzenumus, piemēram, lietus ūdens noteces un apkalpošanas lūkas, rada lielu risku, piedaloties satiksmē pa brauktuvi. Savukārt elektroskrejriteņu braukšana pa ietvi rada pamatotu apdraudējumu un satraukumu gājējiem, ja, braucot garām gājējiem, laicīgi netiek samazināts ātrums un netiek paredzēts, ka gājējs var mainīt kustības virzienu daudz straujāk nekā elektroskrejritenis vai velosipēds. Ņemot vērā ierobežoto braukšanas ātrumu, letāli gadījumi sadursmē ar gājēju nav paredzami vairāk nekā ar velosipēdu. Vienlaikus samazinātās bremzēšanas intensitātes dēļ ir liela varbūtība, ka sadursme ar automobili būs ar smagām sekām, atklāts pētījumā.

Ar elektroskrejriteni pa slapju ceļu vajag braukt īpaši uzmanīgi, paredzot garāku nepieciešamo apstāšanos un atbilstoši laicīgāk samazinot ātrumu. Braukšana ar skrejriteni lietus laikā vai pēc lietus, kad ceļa segums ir slapjš, nav droša un apdraud gan braucēju, gan citus ceļa satiksmes dalībniekus. RTU ekspertu veiktie izmēģinājumi ar slapju ceļa segumu parādīja, ka var notikt dzenošā riteņa izslīdēšana ieskrienoties un pakaļējā riteņa izslīdēšana bremzējot.

Elektroskrejriteņu vadītājiem ir jāzina, ka elektroskrejriteni nevar stabili vadīt, turot stūri ar vienu roku. Pētījumā secināts, ka riska faktors ir ļoti apgrūtinātā elektroskrejriteņa vadība, vadot stūri ar vienu roku. Īslaicīgi to iespējams paveikt, taču pat neliels ceļa nelīdzenums vai nepieciešamība izmanīt braukšanas virzienu rada tūlītēju kritiena risku.

"Droša pārvietošanās visiem satiksmes dalībniekiem ir kopīgs mērķis. Pirmkārt, ikvienam ir jāzina un jāievēro Ceļu satiksmes noteikumi. Otrkārt, izvēloties braucamo, tai skaitā arī elektroskrejrieni, ir jāapgūst braukšanas prasmes. Un pats galvenais - satiksmes dalībniekiem vienam pret otru ir jāizturas ar cieņu, tikai tad visiem uz ceļa būs droši," komentē Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ceļu satiksme Rīgas Tehniskā universitāte Satiksmes ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form