Pašvaldība Gaiziņa īpašniecei vairākkārt piedāvājusi zemi iznomāt skatu torņa būvniecībai
Foto: F64

Madonas novada pašvaldība vairākkārt Gaiziņkalna virsotnes īpašniecei piedāvājusi noslēgt un Zemesgrāmatā reģistrēt tādu nomas līgumu, kas domei ļautu kalna virsotnē veikt būvniecību, taču līdz šim visas sarunas ar Latvijas augstākās virsotnes īpašnieci Inesi Apeli aprāvušās pirms dokumentu noformēšanas, portālam "Delfi" pastāstīja Madonas novada pašvaldības Tūrisma darba organizatore Sanita Soma.

Apele Gaiziņkalnu vēlējusies uzdāvināt Latvijas valstij, taču Madonas novada būvvalde atteikusi īpašuma sadalīšanu, jo sieviete lūgusi no sava kopumā 44 hektārus lielā īpašuma nodalīt 0,7 hektārus, portālam "Delfi" pastāstīja būvvaldē.

Kā sarunā ar portālu "Delfi" norādīja Madonas novada būvvaldes vadītājs Andris Rieba, lēmums pieņemts saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzību un izmantošanu, kā arī MK noteikumiem par aizsargājamo ainavu apvidiem un dabas parku noteikumiem, kas nosaka, ka Gaiziņkalns ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, tādēļ zemes vienības atļauts sadalīt tikai, ja katra no tām pēc sadalīšanas ir vismaz 10 hektāru plaša. Tā kā Apele vēlējusies nodalīt par 9,3 hektāriem mazāku zemes gabalu – 0,7 hektārus kalna virsotnes – sadalīšana nav atļauta.

Kā pauda Soma, pašvaldībai bijusi iecere Latvijas augstākās virsotnes spicē uzcelt skatu torni, taču, kamēr pašvaldības un Apeles starpā nav noslēgts atbilstošs līgums, jebkāda būvniecība ir vien sapnis.

Lai gan Apele vēloties sadarboties un sarunas ar viņu noritot nepārtraukti, rezultātu tā arī neizdodas panākt, jo, kā skaidroja Soma: "Viņai ir aizdomas, ka gribam kaut ko atņemt."

Pašvaldības un Apeles starpā jau kopš 2012. gada ir noslēgts zemes nomas līgums, kas domei ļauj veikt teritorijas uzturēšanas darbus, tostarp izvest atkritumus, pļaut zāli, izvietot soliņus un norādes tūristiem. Tāpat savulaik šī līguma ietvaros pašvaldība demontējusi bīstamo torni kalna galā, pastāstīja Soma.

Portāls "Delfi", atsaucoties uz "Latvijas Avīzi", jau ziņoja, ka Gaiziņkalna īpašniece Apele vēlējusies no sava 44 hektārus plašā īpašuma atdalīt Gaiziņkalna virsotni un dāvināt to Latvijas valstij, taču Madonas novada būvvalde nav ļāvusi atdalīt tik mazu zemes gabalu.

"Es gribu valstij kalnu dāvināt. Bet es gribu dāvināt valstij, ne pašvaldībai, lai man būtu pārliecība, ka Gaiziņš nekad – ne tieši, ne netieši – nenonāktu ārvalstnieku īpašumā," laikrakstam pauda Apele. "Mans tēvs aizliedza Gaiziņkalnu pārdot un ieķīlāt. Viņš gribēja, lai kalna galā vienmēr plīvo Latvijas karogs."

Tags

Madonas novada pašvaldība

Comment Form