Labklājības ministrija rosinās izmaiņas likumos, lai dotu tiesības pašvaldībām patstāvīgi lemt par iztikas pabalstu piešķiršanu mazturīgajiem un tādā apjomā, kādā attiecīgā pašvaldība var atļauties.
Ministre pastāstīja, ka ir paredzēts ar nākamo gadu atteikties no obligāti izmaksājamā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta, jo valsts nākamgad to vairs nevarēs līdzfinansēt. Tikšot arī diskutēts par to, vai 90 lati uz cilvēku arī turpmāk jāuzskata par minimāli nepieciešamo iztikas līdzekļu apmēru, jo algas strādājošajiem ir samazinājušās.
Valsts no nākamā gada nevarēs arī līdzfinansēt dzīvokļa pabalstu, ko Saeima ir noteikusi pašvaldībām kā otru obligāti izmaksājamu pabalstu mazturīgajiem. Jurševska arī uzsvēra, ka turpmāk sociālie darbinieki nebūs tikai "izpildītāji", kas mazturīgajiem piešķir pabalstus, kas viņiem pienākas. Katrs gadījums būs jāvērtē individuāli, un cilvēki darba spējīgā vecumā būs jāmotivē meklēt iespēju strādāt un pelnīt, nevis tikai dzīvot no sociālajiem pabalstiem.
Labklājības ministre teica, ka valdība ir apsolījusi starptautiskajiem aizdevējiem, reformējot sociālos pabalstus, nākamgad valsts budžetā konsolidēt desmit miljonus latu, šogad kā valsts līdzfinansējums deviņi miljoni latu tiek izmaksāti GMI pabalstos, trīs miljoni - dzīvokļu pabalstos.
Ģimenes valsts astoņu latu pabalstu ekonomiski aktīvajiem vecākiem, kuri pelna virs 300 latiem mēnesī, paredzēts kompensēt, līdz 102 latiem paaugstinot neapliekamo iedzīvotāju ienākuma nodokli par nepilngadīgiem bērniem.
Vecāki, kuri ir bez darba vai saņem par 300 latiem mazāku algu, astoņu latu ģimenes pabalstu saņems, tāpat kā līdz šim.
Tā dēvētā simtlatnieku programma nākamgad beigsies, tās vietā būs jāorganizē algoti pagaidu darbi.
Ja pašvaldības piekritīs iecerētajai sociālo pabalstu reformai, premjers Valdis Dombrovskis (V) esot solījis nekustināt jautājumu par iedzīvotāju ienākumu nodokļa pašvaldību daļas samazināšanu no pašreizējiem 82% līdz 78%.
Detalizētāk sociālo pabalstu reforma tiks pārrunāta 11.maijā LPS un Labklājības ministrijas kārtējās sarunās.
LPS domes sēdes tiek sasauktas reizi ceturksnī, bet nepieciešamības gadījumā biežāk. Domes sēdē piedalās 119 novadu un pilsētu pašvaldību priekšsēdētāji. Domes sēžu starplaikos darbu organizē LPS valde.
LPS domes sēdē pašvaldību vadītāji vērsa labklājības ministres Jurševskas uzmanību uz vairākām, viņuprāt, netaisnībām sociālajā jomā. Piemēram, pensionārs, kurš izdara kriminālnoziegumu un pēc tiesas sprieduma nonāk cietumā, arī ieslodzījumā turpina pilnā apmērā saņemt pensiju.
Savukārt tiem pensionāriem, kuri tiek ievietoti sociālās aprūpes pansionātos, izmaksā tikai 10% no viņiem piešķirtās pensijas.
Pašvaldību vadītāji arī neuzskata par pareizu transporta kompensācijas izmaksu "uz rokas" invalīdiem ar kustību traucējumiem, kas dzīvo sociālās aprūpes pansionātos. Transporta kompensācijas 56-112 latus invalīdi iztērējot tuvākajā veikalā, bet, kad viņus jāved pie ārsta, naudas viņiem vairs nav un pie ārsta jāved ar pansionāta apmaksātu transportu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
