Tiesībsargs ir nosūtījis aicinājumu pašvaldībām pieņemt jauno pašvaldību saistošo noteikumu redakcijas un plānot budžetu, prioritāri izvērtējot bērnu intereses, liecina Tiesībsarga biroja publicētā informācija.
Tiesībsargs aicina pašvaldības izvairīties no tādu lēmumu pieņemšanas, kas nevis uzlabo tās teritorijā dzīvojošo bērnu stāvokli, bet pasliktina iepriekšējo stāvokli.
Tiesībsargs skaidroja, ka 1. jūlijā stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā tika izveidotas 43 jaunas pašvaldības un tādējādi jaunizveidotajām pašvaldībām būs jākonsolidē vai jāizdod jauni saistošie noteikumi.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir teikts, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem primārais apsvērums ir bērna intereses. Kā norādīja tiesībsargs, valsts pienākums ir ievērot šo principu visos likumdošanas, administratīvajos un tiesas procesos, kas tieši vai netieši ietekmē bērnus, tostarp budžeta izstrādes procesā.
Visos budžeta izstrādes procesa posmos, kā arī visos ar budžetu saistītos lēmumos, kas skar bērnus, primāri jāņem vērā bērna intereses. Gan valsts, gan arī pašvaldības budžeta plānošanas procesā, izvērtējot konkurējošas budžeta un līdzekļu izlietošanas prioritātes, ir jāspēj parādīt, kādā veidā, pieņemot lēmumus par budžetu, ir ņemtas vērā bērna intereses.
Lai arī pašvaldībām ir tiesības autonomi noteikt iedzīvotajiem sniedzamās sociālās palīdzības apjomu savā administratīvajā teritorijā, tiesībsarga ieskatā šai palīdzībai prioritāri jābūt vērstai uz tās administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem. Pašvaldībām būtu jānodrošina, ka pašvaldību apvienošanas gadījumā ģimenēm ar bērniem netiek samazināts atbalsts, kas tika nodrošināts pirms administratīvi teritoriālās reformas.
Tāpat Bērnu tiesību konvencijā ir nostiprināts viens no bērna tiesību pamatprincipiem – tiesības uz attīstību. Pieņemot ar budžetu saistītus lēmumus, gan valsts, gan pašvaldību vadītājiem ir jāņem vērā visi faktori, kas ir būtiski, lai dažāda vecuma bērni varētu augt un attīstīties.
Bērnu tiesību konvencijā paredzētais dalībvalstu pienākums maksimāli realizēt bērnu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības paredz arī to, ka attiecībā uz ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām nedrīkst veikt apzinātus pasākumus, kas pasliktinātu bērnu iepriekš esošo labklājības līmeni. Pašvaldībām, pieņemot saistošos noteikumus, kas turpmāk būtu attiecināmi uz visiem pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētajiem bērniem, ir jāņem vērā, vai konkrētajā pašvaldības teritorijā bērniem iepriekš nav bijis noteikts lielāks pašvaldības atbalsts.
Šādi apsvērumi jāņem vērā sevišķi attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, audžuģimenēm un aizbildņu ģimenēm noteiktajiem atvieglojumiem un pašvaldības sniegto atbalstu.
Jau ziņots, ka pašvaldībām paredzēts papildus finansējumu pašvaldību mērķdotācijām, pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, aizņemšanos pašvaldību attīstības veicināšanai, teikts valdības pirmdien atbalstītajā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā par 2022. gada budžetu un vidējā termiņa 2022.-2024. gadam budžeta ietvaru.
Vienošanās protokols paredz pašvaldībām pastāvīgu, stabilu un prognozējamu ieņēmumu bāzi 2022. gadā un vidējā termiņā, kas nodrošinātu pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei un nodrošinātu iespēju kvalitatīvi plānot savu attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
