Pašvaldību vēlēšanās neapzīmogoto aplokšņu balsojumu pieskaitīs esošajiem vēlēšanu rezultātiem
Foto: LETA

Vēlēšanu iecirkņos, kuros balsošanas un balsu skaitīšanas laikā tika konstatētas neapzīmogotas aploksnes, šajās aploksnēs esošais balsojums būs jāpieskaita pie kopējā balsošanas rezultāta katrā no novadiem, trešdien, 9. jūnijā, lēma Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tas nozīmē, ka vēlēšanu rezultāts varētu mainīties Jelgavas pilsētā un Siguldas novadā.

Jau vēstīts, ka Jelgavā 203. vēlēšanu iecirknī neapzīmogotu aploksni atklāja vēlētāja, kurai tajā brīdī tika izsniegta jauna, apzīmogota aploksne. Kā sēdes laikā informēja CVK pārstāvis Ritvars Eglājs, pēc šī gadījuma tika pārskatītas vēlētājiem neiedotās aploksnes un tika konstatētas vēl vairākas aploksnes bez iecirkņa zīmoga, kas tika nomainītas pret aploksnēm ar zīmogu.

Taču arī balsu skaitīšanas laikā, atverot vēlēšanu urnas, tika atklātas aploksnes bez konkrētā iecirkņa zīmoga. Kopumā no 994 izsniegtām aploksnēm nederīgas bija 12 – viena bija saplēsta, bet 11 bez zīmogiem.

Raksturojot to, vai aploksnēs esošais balsojums varētu atstāt kādu ietekmi uz vēlēšanu rezultātu Jelgavas pilsētā, Eglājs minēja, ka Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) šobrīd pietrūkst sešas balsis, lai iekļūtu Jelgavas novada domē – attiecīgi, ja no 11 aploksnēm vismaz sešās ir derīga balss par JKP, tad partijas kandidāts iekļūst domē.

Savukārt, ja no 11 aploksnēm vismaz sešās ir derīga balss par "Saskaņu", kur ir izsvītrots pašreiz pēdējais ievēlētais un pluss pielikts pie pirmā neievēlētā partijas kandidāta, tad mainās ievēlēto deputātu secība Jelgavas pilsētas domē.

Centrālajai vēlēšanu komisijai 203. vēlēšanu iecirkņa darbinieki sēdes laikā apliecināja, ka vēlēšanu aplokšņu neapzīmogošana ir saistāma ar cilvēcīgu kļūdu, nevis ļaunprātību. Līdz ar to CVK lēma atcelt Jelgavas pilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu par rezultātu apstiprināšanu un uzdot 203. vēlēšanu iecirknim līdz svētdienai, 13. jūnijam, veikt nederīgajās aploksnēs esošo derīgo zīmju pieskaitīšanu, uzaicinot novērotājus un tad atkal apstiprināt vēlēšanu rezultātus pilsētā.

Arī Siguldas novada 783. vēlēšanu iecirknī balsu skaitīšanas laikā tika konstatētas neapzīmogotas aploksnes. No 576 vēlēšanu urnā esošajām aploksnēm bija derīgas 566, jo 10 nebija apzīmogotas ar iecirkņa zīmogu. Kopumā Siguldas novadā balsoja 886 cilvēki, no kuriem 310 to darīja iepriekšējās balsošanas dienās.

Kā skaidroja Eglājs, šīs 10 neapzīmogotās aploksnes nemaina partijām esošos mandātus, bet gan maina deputātu ievēlēšanu. Piemēram, Krimuldas novada partijā starp pēdējo ievēlēto un pirmo neievēlēto deputāta kandidātu ir vienāds balsu skaits, kas nozīmē, ka mandāts tiek tam, kurš kandidātu sarakstā ir minēts pirmais. Kā norādīja Eglājs, ja neapzīmogotajās aploksnēs ir viena balss par konkrēto partiju, tas var mainīt ievēlēto kandidātu iznākumu.

Tāpat iznākumu var mainīt "Jaunajai Vienotībai", kur starp pēdējo ievēlēto un pirmo neievēlēto kandidātu ir 17 balsu starpība. Kā skaidroja Eglājs– ja no 10 balsīm deviņās ir pluss ievilkts neievēlētajam kandidātam, bet izsvītrots ir pēdējais ievēlētais, tad mainās ievēlēto deputātu secība.

Arī šajā gadījumā, pamatojoties uz konkrētā iecirkņa pārstāvja skaidrojumu, ka nevarētu būt notikusi iejaukšanās vēlēšanu procesā un visticamāk neapzīmogotās aploksnes skaidrojamas ar cilvēcisko faktoru, CVK lēma atcelt vēlēšanu rezultātus Siguldas novadā, ļaujot līdz svētdienai 783. vēlēšanu iecirknim pieskaitīt balsis no nederīgajām aploksnēm un tad atkal apstiprināt rezultātus novadā.

Savukārt Salaspils novada 767. vēlēšanu iecirknī situācija atšķiras, jo balsu skaitīšanas laikā tika konstatēta atšķirība starp derīgajām aploksnēm un derīgajām zīmēm – no 1510 derīgām aploksnēm tika izņemts pa vienai vēlēšanu zīmei, taču, tās pārskaitot, atklājās, ka ir 1513 vēlēšanu zīmes.

Kā skaidroja Eglājs, tā kā trīs balsis neietekmē ne partiju mandātu sadalījumu, ne deputātu kandidātu ievēlēšanu vai neievēlēšanu, tad nav nepieciešams šajā iecirknī rīkot atkārtotas vēlēšanas un CVK lēma, ka paliek spēkā esošie Salaspils novada vēlēšanu rezultāti.

Tāpat CVK sēdē tika apstiprināts ievēlējamo deputātu skaits 11. septembrī gaidāmajās Rēzeknes un Varakļānu novadu vēlēšanās – Rēzeknes novadā būs jāievēlē 19 deputāti, savukārt Varakļānu – 15.

Ievēlējamo deputātu skaitu nosaka iedzīvotāju skaits konkrētajā teritorijā – ja tas ir līdz 30 000, tas domē jāievēlē 15 deputāti, savukārt, ja iedzīvotāju skaits konkrētajā teritorijā ir robežās 30 001-60 000, tad jāievēlē 19 deputāti.

Kā liecina sniegtie Personības migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati, Rēzeknes novadā 4. jūnijā, kad CVK izsludināja vēlēšanas, bija reģistrēti 30 997 iedzīvotāji, savukārt Varakļānu novadā – 3 040.

Jau ziņots, ka sakarā ar Saeimas lēmumu par to, ka Varakļānu novads paliek kā atsevišķs novads, lai ievērotu Satversmes tiesas lemto, Rēzeknes un Varakļānu novados vēlēšanas notiks 11. septembrī.

Pārējās vietvarās vēlēšanas notika 5. jūnijā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Pašvaldību vēlēšanas 2021 Centrālā vēlēšanu komisija PMLP Rēzekne Salaspils Satversmes tiesa Sigulda
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form