Valdība šonedēļ atbalstīja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos, kas uzlabošot makšķerēšanas un zemūdens medību iespēju izmantošanu Latvijas ūdeņos.
Kā informē ministrijā, jaunie noteikumi veicinās jūras makšķerēšanas (trolinga) attīstību Latvijas jūras ūdeņos: makšķerējot jūrā tālāk par divām jūras jūdzēm no krasta, makšķerēšanas rīku skaits vienai personai netiks limitēts. Daudzās Baltijas jūras valstīs makšķerēšana jūrā attīstās un ir ļoti populāra nodarbe, kas sniedz ieguldījumu arī jūras piekrastes ekonomikā.
Turpmāk tiks noteikts tikai atsevišķu kanālu un caurteču saraksts, kurās no 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts makšķerēt. Tās ir 16 ūdenstilpes, kurās no zivju resursu aizsardzības viedokļa ir svarīgs sezonāls makšķerēšanas liegums. Iepriekš noteikumos bija paredzēts makšķerēšanas liegums no 1. marta līdz 30. aprīlim visos kanālos un caurtecēs Latvijā, kas savstarpēji savieno ezerus vai savieno upes un ezerus ar upēm, vai savieno ezerus un upes ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
Šajā periodā makšķerēt nedrīkstēs tikai Juglas upē, Loču kanālā, mazo Baltezeru un Lielo Baltezeru savienojošajā ūdenstecē, Mīlgrāvī, Sarkandaugavā, Gaujas upju baseina apgabalā, Alūksnes ezeru un Pārmetņa ezeru savienojošajā ūdenstecē, Alūksnes ezeru un Dzilnas ezeru savienojošajā ūdenstecē, Auciema ezeru un Raiskuma ezeru savienojošajā ūdenstecē. Šajā laikā būs aizliegts makšķerēt arī Ineša ezeru un Tauna ezeru savienojošajā ūdenstecē, Lielupes upju baseina apgabalā, Starpiņupē (Kaņiera kanālā), Varkaļu kanālā, Ventas upju baseina apgabalā, Mazo Nabas un Lielo Nabas ezeru savienojošajā ūdenstecē, Nabas kanālā, Papes ezera kanālā un Tirdzniecības kanālā.
Vārds "caurtece" nozīmēja, ka tā varēja būt arī jebkura upe. Praksē bieži veidojās diskusijas un strīdīgas situācijas par šī vārda piemērošanu un interpretāciju saistībā ar aizlieguma ievērošanu un kontroli. Turpmāk tiks mazinātas šādas interpretācijas iespējas un attiecīgo lieguma normu piemērošana notiks skaidri noteiktās konkrētās vietās, kuru skaits būs ierobežots atbilstoši zivju aizsardzības nepieciešamībai.
Saskaņā ar noteikumu izmaiņām makšķerēšanā vairs nebūs noteikts aizliegums sadalīt noķertās salakas un reņģes, jo makšķerējot šīs zivis bieži vien tiek izmantotas par ēsmu citu zivju makšķerēšanā, un tas neapdraud šo zivju resursu ilgtspēju.
Turpmāk, piedaloties makšķerēšanas sacensībās, organizētājam būs jāpārliecinās, vai dalībniekiem ir makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, paredz noteikumi.
Noteikumos arī precizēts, kurās Daugavas attekās, posmos un daļās Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā varēs nodarboties ar zemūdens medībām.
Reņģēm noteikts loma apjoma limits – tie būs 10 kilogrami. Savukārt par noķertu stori nāksies maksāt ievērojamu sodu – 143 eiro par vienu zivi. Paredzēts arī sods par zivju sadalīšanas aizlieguma neievērošanu – 143 eiro par kilogramu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
