Lai uzlabotu hidrotehnisko būvju drošumu, AS "Latvenergo" katru gadu veic Daugavas hidroelektrostaciju (HES) dzelzsbetona konstrukciju un betona virsmu atjaunošanu ūdens līmeņa mainīgajā zonā, to plānojot hidrotehniskajām būvēm piemērotākajā gada laikā. Šogad Rīgas HES ūdenskrātuvē ūdens līmeni plānots pazemināt no 14. jūlija līdz 28. augustam, portālu "Delfi" informēja "Latvenergo" pārstāvis Andris Siksnis.

Sākot no 14. jūlija notiks pakāpeniska Rīgas HES ūdenskrātuves nostrāde, sasniedzot remontdarbu nepieciešamo atzīmi – 16,05 metri virs jūras līmeņa. Rīgas HES ūdenskrātuvē normālos ekspluatācijas apstākļos ūdenslīmenis ir 17 – 18 metri.

Sekmīgai darbu veikšanai ir nepieciešama ūdens līmeņa pazemināšana hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē, turklāt – tai jānotiek pakāpeniski - tā sāksies 14. jūlijā no rīta, atbilstoši Valsts vides dienesta izsniegtajām Ūdens resursu lietošanas atļaujām, lai plānotajā darbu uzsākšanas datumā būtu sasniegta nepieciešamā atzīme virs jūras līmeņa.

Ūdenslīmeņa pazeminājuma laikā atjaunos Rīgas HES dambju augšas bjefa nogāžu dzelzsbetona stiprinājuma plātnes, kas atrodas ūdenskrātuves līmeņa mainīgajā zonā.

Dzelzbetona konstrukciju remontu veiks Daugavas kreisā krasta dambja nogāžu stiprinājumiem un kopā šajā periodā atjaunos dambja augšas bjefa nogāžu stiprinājumus aptuveni 700 metru garā posmā. Remontdarbu laikā veiks bojātā betona atkalšanu, stiegrojuma attīrīšanu, stiegrojuma pretkorozijas apstrādi, papildus stiegrojuma montāžu, kā arī notiks betonēšanas darbi un betona virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana.

Rīgas HES kopējais dambju un aizsprostu garums ir 15,4 kilometri, taču vienā gadā maksimāli iespējamais atjaunošanas apjoms ir betona virsmas aptuveni kilometra garumā. Tādēļ dambja apsekošana un remontdarbi jāveic regulāri - katru gadu vasaras periodā. Ja plānotie darbi tiks paveikti pirms 28. augusta, attiecīgi ātrāk tiks paaugstināts arī ūdens līmenis Daugavā.

Vērtējot, cik liela ūdens atkāpšanās zona būs vērojama Salaspils pašvaldībā esošajā Daugavas krastā iekārtotajā pludmalē, AS "Latvenergo" speciālisti informē, ka tas atkarīgs no krastu reljefa, stāvuma vai lēzenuma pakāpes. Atkarībā no upes krastu reljefa ūdens atkāpšanās no normālā līmeņa var svārstīties robežās no 50 centimetriem līdz vairākiem desmitiem metru; jo krasts ir stāvāks, jo īsāks attālums no krasta malas līdz ūdenim būs pēc tā pazemināšanas, jo krasts ir lēzenāks, jo tālāk no krasta līnijas būs sasniedzams ūdens.

Ūdenskrātuves ietekmes zonā pašvaldībā esošajā pludmalē iedzīvotājiem jārēķinās ar ūdenslīmeņa pazemināšanos un jāņem vērā iepriekšējo gadu pieredze. Salaspils iedzīvotājiem jāievēro visi drošības pasākumi un informējošās zīmes, kas aizliedz cilvēku uzturēšanos uz nogāzēm. Gandrīz visu šo laiku interesenti varēs pa sauszemi nokļūt līdz Sv. Meinarda baznīcai Ikšķilē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!