Vislielāko vēlētāju atbalstu sestdien notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā guvusi partiju apvienība "Jaunā Vienotība", kuras "lokomotīve" šajās vēlēšanās bija Eiropas komisārs Valdis Dombrovskis. Par "Jauno Vienotību" nobalsojuši 26,24% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie vēlēšanu rezultāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Otru lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusi partija "Saskaņa". Par politisko spēku nobalsojuši 17,45% vēlētāju. Tai seko Nacionālo apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) ar 16,4% lielu atbalstu un partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ar 12,42% atbalstu. Tikmēr partiju "Latvijas Krievu savienība" (LKS) atbalstījuši 6,24% balsstiesīgo.

Vēlēšanās uzvarējušo politisko partiju apvienību "Jaunā Vienotība" EP pārstāvēs Dombrovskis un Sandra Kalniete, "Saskaņu" – no amata atstādinātais Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs un RD deputāts Andris Ameriks, NA – eiroparlamentārietis Roberts Zīle un kultūras ministre Dace Melbārde, "Attīstībai/Par!" – asociētais profesors Latvijas Universitātē un pētnieks Ivars Ijabs, savukārt LKS – politiskā spēka līdere Tatjana Ždanoka.

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ieguvusi 5,34% lielu vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija 4,35%, "Progresīvie" - 2,9%.

Par partiju "KPV LV" nobalsoja 0,92% balsstiesīgo, tikmēr "Latviešu Nacionālisti" saņēma 0,67% vēlētāju atbalstu, "Centra partija" - 0,49%, "Atmoda" - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, "Jaunā Saskaņa" - 0,18% un "Rīcības partija" - 0,17%.

CVK dati liecina, ka kopumā Latvijā ir 1 411 955 balsstiesīgo, kas var piedalīties EP vēlēšanās, bet piedalījušies vēlēšanās ir 474 390 jeb 33,6% vēlētāju. Tādējādi 2019. gada EP vēlēšanās piedalījušies procentuāli vairāk vēlētāju nekā 2014. gadā, kad balsot devās 30% jeb 445 225 vēlētāji no visiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

25. maija EP vēlēšanām Latvijā tika pieteikti 16 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti. 16 kandidātu sarakstos kopā tika pieteikti 246 deputātu kandidāti. Salīdzinājumam: 2014. gada EP vēlēšanām tika pieteikti 14 deputātu kandidātu saraksti un 170 deputātu kandidāti.

Katrai no dalībvalstīm pienākas atšķirīgs deputātu skaits, kas aptuveni atspoguļo tās iedzīvotāju skaitu. Visvairāk vietu EP - 96 - rezervētas Vācijai, bet vismazākā pārstāvniecība atvēlēta Igaunijai, Kiprai, Luksemburgai, Maltai, kam katrai pienākas pa sešiem deputātiem. Tikmēr Latvija EP būs pārstāvēta ar astoņiem deputātiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiroparlamenta vēlēšanas 2019 Centrālā vēlēšanu komisija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form