PBK pārtrauc raidījuma 'Cilvēks un likums' demonstrēšanu  (440)

Lēmums būs spēkā līdz laikam, kamēr tiks veikts vispusīgs situācijas izvērtējums saistībā ar minēto autorprogrammu, informēja Vējiņš.

Jau ziņots, ka Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sākusi administratīvo lietvedību par PBK 4.oktobra raidījumu "Cilvēks un likums". Kā pēc padomes sēdes teica NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, raidījumā saskatāmi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Konkrēti, iespējams, pārkāpts likuma 24.pants, kas nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.

Par minētā likuma pārkāpumu paredzēts administratīvais naudas sods līdz 1500 latiem.

Tiks arī izvērtēts, vai minētais raidījums satur krimināltiesiska pārkāpuma pazīmes, piemēram, naida kurināšanu.

NEPLP trīs dienu laikā pieprasīs paskaidrojumus no PBK.

Dimants norādīja, ka saskaņā ar likumu ir iespējas apturēt elektroniskā medija darbību līdz septiņām dienām par atkārtotu pārkāpumu gada laikā. Par citiem pārkāpumiem ir iespējams arī anulēt licences darbību, taču šajā gadījumā nav saskatāmi attiecīgi pārkāpumi, lai šādus sodus piemērotu.

Trīs dienu laikā tiks gaidīti paskaidrojumi no PBK, joprojām tiek gaidīts oficiāls ieraksts no PBK, notiks izvērtēšana, tiks noformēts protokols un izskatīta lieta. Pēc tās izskatīšanas varēs piemērot sodu. Ātrākais, kad varētu tikt pieņemts lēmums administratīvajā lietā, ir viens mēnesis.

Kā norādīja Dimants, viņa personiskais viedoklis esot, ka šajā gadījumā varētu būt noticis likuma pārkāpums, bet tas tiks noskaidrots administratīvās lietvedības laikā.

Pārraide bija piesaistījusi arī Drošības policijas uzmanību. Šajā iestādē aģentūrai LETA teica, ka nepieciešamības gadījumā Drošības policija ir gatava padomei sniegt atbalstu.

Ceturtdien, 10.oktobrī, NEPLP vērtēja situāciju, kāda izveidojusies pēc PBK pārraides "Cilvēks un likums", kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem.

Minētajā raidījumā piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.

Pārraidē tika apgalvots, ka uzbrukumā neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varasiestāžu provokācija.

Lietuvas radio un televīzijas komisija (LRTK) vērsās pie NEPLP, jo PBK, kas raida uz Lietuvu, ir reģistrēts Latvijā. LRTK arī pieprasījusi PBK atsaukt nepatiesos un Lietuvas pilsoņus aizskarošos apgalvojumus un aicinājusi telekanālu atvainoties Lietuvas cilvēkiem par informāciju, kas varēja aizskart viņu pilsoniskās jūtas, ticību tautas brīvības cīņu garam un Lietuvas valstij.

LRTK trešdien, 9.oktobrī, pieņēmusi lēmumu uz trim mēnešiem apturēt to PBK pārraižu translēšanu, kuru saturs veidots Krievijā, Baltkrievijā un citās Eiropas Savienībai (ES) nepiederošās valstīs, vēsta portāls "Lrytas.lt".

Savukārt PBK norāda, ka par autorraidījumā "Cilvēks un likums" paustajiem viedokļiem vispirms atbild minētās programmas autori un personas, kas šos viedokļus izteikušas. PBK atzīst, ka, neraugoties uz vārda brīvības fundamentālo nozīmi jebkuras demokrātiskas valsts pastāvēšanā un uz to, ka plašu rezonansi izraisījusī Lietuvas vēsturisko notikumu interpretācija izskanēja konkrētā žurnālista autorprogrammā, arī vārda brīvības tiesības nav absolūtas un var tikt ierobežotas. Taču demokrātiskā valstī tikai tiesa, vispusīgi izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, var pieņemt lēmumu, kā vērtējami vienas vai otras puses izteiktie viedokļi. PBK nevar uzņemties veikt tiesas funkcijas.

Kanāls uzskata, ka tikai no tiesas lēmuma var "izrietēt tālākas konsekvences" saistībā ar izteikto viedokļu autoriem vai mediju, kas tās publiskojis. Balstoties uz tiesas lēmumu, PBK ir gatavs atvainoties par minētajā raidījumā izteikto pozīciju un izpildīt jebkurus citus tiesu instanču lēmumus saistībā ar šo programmu.

PBK izsaka nožēlu, ka minētais raidījums ir aizskāris Lietuvas iedzīvotāju pilsoniskās jūtas. PBK ir gatavs piedāvāt savu Lietuvas lokālo ziņu "Lietuvas laiks" informatīvo platformu Lietuvas sabiedrības pārstāvjiem viedokļa paušanai par šo problēmjautājumu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, savulaik NEPLP priekšgājēja Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) nolēma piemērot 2000 latu naudas sodu SIA "Pirmais Baltijas kanāls" (PBK) "par raidījuma "Gadsimta noslēpumi" izplatīšanu, nenodrošinot tajā iekļauto faktu godīgu, objektīvu un vispusīgu atspoguļošanu".

Sods telekompānijai tika piemērots, jo Latvijas Vēsturnieku komisija atzina, ka PBK raidījumā "Gadsimta noslēpumi" Baltijas okupācijas fakti atspoguļoti vienpusēji un neobjektīvi, izmantojot padomju vēstures traktējumu.

2004.gada 31.augustā PBK pārraidīja raidījumu, kurā interpretēti vēstures fakti par Molotova un Ribentropa paktu. Ažiotāža šī raidījuma dēļ radās Lietuvā, kuras Radio un televīzijas komisija vērsās NRTP ar vēstuli un pārmetumiem par PBK raidījumu. Lietuva rosināja kanālu pat slēgt.