Par sapulces, gājiena un piketa organizatoru turpmāk nedrīkstēs būt persona, kas gada laikā ir sodīta administratīvā kārtā ne tikai par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu vai par sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu, bet arī par sīko huligānismu vai ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka prasībām.
PCTVL Saeimas frakcijas vadītājs Jakovs Pliners norāda, ka grozījums ir atbalstīts, neskatoties uz Tieslietu ministrijas norādījumu, ka šāda papildinājuma iekļaušana nav pieļaujama, jo aizliegums attiecas uz personām, kas sodītas par administratīvajiem pārkāpumiem, bet likumā nav ierobežojumu personām, kas sodītas par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.
Turpmāk sapulces, gājiena un piketa vieta būs jāizraugās tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu ne tikai transporta kustību, bet arī gājējus. Saeima ignorēja Valsts cilvēktiesību biroja un Ārlietu ministrijas viedokli, ka šo priekšlikumu mērķis un samērīgums ir apšaubāms, ņemot vērā to, ka ikviens publisks pasākums ierobežo gājēju kustību.
Pašvaldībām tiks atļauts izdot saistošos noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās. Ārlietu ministrija uzskata, ka šis priekšlikums ir apšaubāms, ņemot vērā pietiekami detalizētu jautājuma regulējumu likumā.
Saeima atbalstīja deputāta Mihaila Pietkeviča (TP) priekšlikumu izslēgt no likuma normu par to, ka sapulču, gājienu un piketu sarīkošanai, ja tie atbilst likuma prasībām, nav nepieciešama valsts vai pašvaldību iestāžu atļauja. Valsts cilvēktiesību birojs, pētījuma "Demokrātijas audits" autori, kā arī daudzi citi juristi vairākkārt norādīja, ka ir nepieciešams novērst likuma pretrunu ar Latvijas Republikas Satversmi un noteikt, ka par pulcēšanos ir tikai jāinformē pašvaldība, nevis jāsaņem pašvaldības izziņa.
Turpmāk pieteikums par sapulces, gājiena un piketa rīkošanu pašvaldībā būs jāiesniedz nevis trīs, bet piecas darba dienas pirms attiecīgā pasākuma. Atbilde pieteikuma iesniedzējiem būs jāsniedz ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 48 stundas pirms pasākuma. Jāatzīmē, ka Valsts cilvēktiesību birojs aicināja negrozīt pieteikuma iesniegšanas termiņu, atzīmējot, ka praktiski tiek izslēgta iespēja nekavējoši reaģēt uz kādu notikumu. Ārlietu ministrija ierosināja samazināt pieteikuma izskatīšanas maksimālo termiņu līdz 72 stundām pirms pasākuma sākuma, tādējādi radot drošāku vidi sūdzību izskatīšanas procesam un ļaujot Administratīvajai rajona tiesai izskatīt jautājumu vēl pirms plānotā pasākuma sākuma.
Sapulcē megafonu, mikrofonu un citas skaņu pastiprinošas iekārtas drīkstēs lietot tikai tad, ja būs panākts saskaņojums ar pašvaldības amatpersonu. Valsts cilvēktiesību birojs un Ārlietu ministrija aicināja neatbalstīt šo priekšlikumu, norādot, ka ierobežojums ir nesamērīgs, un vārda brīvība aizsargā ne tikai informācijas saturu, bet arī veidu, kādā tā tiek pasniegta.
Izskatot grozījumus Saeimā, pēc valdošās koalīcijas deputātu iniciatīvas runas laiks debatēs tika saīsināts. Tas neļāva opozīcijas deputātiem pilnībā uzskaitīt cilvēktiesību pārkāpumus, kuri neizbēgami radīsies, piemērojot likumu pēc grozījumu spēkā stāšanās, norāda Pliners. Likuma trūkumus nevarēs novērst arī Valsts Prezidents, prasot likuma otrreizēju caurlūkošanu, jo Saeima pieņēma likuma steidzamību ar vairāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu, skaidroja PCTVL frakcijas vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
