Valsts amatpersonas jau šobrīd visus ienākumus un atalgojumu norāda deklarācijās, ko iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, savukārt pārējo valsts pārvaldē nodarbināto atalgojums nebija zināms.
Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš (TP) grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā sagatavoja priekšlikumu, kas paredz - turpmāk informācija par visu valsts un pašvaldību amatpersonu, izņemot militārā un drošības dienesta darbinieku, atalgojumu būs publiski pieejama. Grozījumi nozīmē, ka masu mediji varēs pieprasīt ne vien informāciju par atalgojuma kategorijām konkrētajā valsts un pašvaldības iestādē, bet gan daudz vairāk - pieprasīt ziņas par visiem darbiniekiem - ar vārdiem un uzvārdiem, viņu saņemtajām algām.
Šādus kardinālus grozījumus likumā Lagzdiņš rosināja, jo valsts un pašvaldību darbinieku algas tiek finansētas pilnībā no nodokļu maksātāju līdzekļiem, līdz ar to sabiedrībai ir tiesības zināt, kā šī nauda tiek izlietota. Turklāt informācijas atklātība novērstu "kroplības, kas patlaban izveidojušās atsevišķās iestādēs", kur darbinieki saņem nesamērīgi augstu atalgojumu. "Nelegālās publikācijas spiež mūs labot esošo sistēmu. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai mēs to nepadarītu publisku," pauda Lagzdiņš.
Savukārt attiecībā uz valsts un pašvaldību veidotām kapitālsabiedrībām komisijas deputāti konceptuāli vienojās, ka informācija par šo darbinieku atalgojumiem būs pieejama Finanšu ministrijai. Tās pārstāvji ceturtdien izvaicāti, vai viņu informāciju tehnoloģiju (IT) sistēmas ir pietiekoši drošas, lai nosargātu datus, atbildēja: "Neuzlaužamu informāciju tehnoloģiju sistēmu vispār nav."
Deputāti noraidīja Lagzdiņa priekšlikumu, pilnībā publiskot arī šo kapitālsabiedrību darbinieku atalgojumu, jo kapitālsabiedrības esot dažādas, turklāt daļai no tām ir jākonkurē brīvā tirgus apstākļos, bet darbinieku algu atklāšana varētu apgrūtināt savstarpējo konkurenci. Turklāt, kā atzīmēja deputāts Māris Kučinskis(TP), atklājot tādu uzņēmumu kā "Lattelecom" vai "Latvenergo" darbinieku algas, Latvija kļūtu par "unikālu atklātības valsti".
Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edgars Pastars komisijas sēdē atzina, ka par šo jautājumu deputātiem jāizšķiras politiski, piebilstot, ka šādu likuma grozījumu pieņemšanai "pastāv tiesvedības riski".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
