Primārās veselības aprūpes reforma paredz, ka ar 2004.gada 1.janvāri beidzas pārejas periods un turpmāk pacienti tiks reģistrēti tikai pie ģimenes ārstiem, kas nozīmē, ka pēc diviem gadiem iedzīvotājus reģistrēs tikai pie ģimenes ārstiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā informēja Veselības reformas projekta apakškomponenta "Primārās veselības aprūpes reforma" vadītāja Skaidrīte Vasaraudze, lai varētu saņemt valsts garantēto veselības aprūpi, patlaban iedzīvotājiem ir jābūt piereģistrētiem pie primārās veselības aprūpes ārsta. Līdz ar to patlaban primāro veselības aprūpi veic gan ģimenes ārsti, gan primārās veselības aprūpes internisti jeb terapeiti, gan primārās veselības aprūpes pediatri.

Taču pēc diviem gadiem Latvijā vairs nebūs nedz primārās veselības aprūpes internistu, nedz pediatru, bet šie speciālisti sniegs konsultācijas un medicīnisko palīdzību savas specialitātes nolikuma ietvaros, strādās kā speciālisti iekšķīgajās un bērnu slimībās, informēja Vasaraudze.

Patlaban 88,69 procenti Latvijas iedzīvotāju ir izvēlējušies un reģistrējušies pie sava primārās veselības aprūpes vai ģimenes ārsta. Pašreiz no 1343 līgumattiecībās ar slimokasēm par primārās veselības aprūpes pakalpojumu veikšanu esošajiem primārās veselības aprūpes ārstiem ģimenes ārsti ir 965.

Primārās veselības aprūpes reforma ietver trīs pamatuzdevumus - ģimenes ārsta darbības juridiskā un ekonomiskā statusa sakārtošanu, tai skaitā privātprakšu radīšanu, privātprakšu materiāli tehniskās bāzes attīstību, ko veic gan pats ģimenes ārsts, gan pašvaldība, gan valsts, piesaistot dažādu programmu un fondu līdzekļus, kā arī primārās aprūpes ārstniecības personu un iedzīvotāju izglītību.

Vasaraudze informē, ka ģimenes ārstu institūcijas ieviešana nozīmē arī ģimenes veselības filozofijas ieviešanu, proti, ka ģimenes ārsts ir ģimenes loceklis, kura uzdevums ir apsteigt notikumus, panākt, lai ideālā variantā viņa pacienti vispār neslimotu.

Līdz 2004.gada 1.janvārim visiem internistiem un pediatriem, kas strādā par PVA ārstiem un vēlas turpināt darbu primārās veselības aprūpes jomā, valsts piedāvā iespēju izglītoties par ģimenes ārstiem. Mācību izdevumi tiek segti no Pasaules Bankas kredīta līdzekļiem Ģimenes veselības centrā Latvijas Universitātē.

Mācību kurss ietver 960 stundas, ārsti mācās vienu nedēļu mēnesī. Laikā, kamēr ārsti mācās, viņus praksē aizvieto kolēģi. Ar šīs projekta sadaļas realizāciju tiks pabeigta primārās veselības aprūpes ārstu izglītības restrukturizācija.

Kopumā divu gadu laikā Ģimenes veselības centrs ģimenes ārstu programmā sagatavos 250 internistus un pediatrus, kas šobrīd reāli jau sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus.

Ārsta studijas no iestāšanās pirmsdiploma mācību iestādē līdz patstāvīgam darbam ģimenes ārsta praksē ilgst deviņus gadus - vispirms sešu gadu ilgas studijas līdz ārsta profesionālās izglītības diploma iegūšanai, tad trīs gadu ilgas studijas rezidentūrā izvēlētajā - ģimenes ārsta - specialitātē. Rezidentūrā ietilpst vienu gadu ilga rezidenta prakse apmācīttiesīga ģimenes ārsta vadībā.

Tiesības apmācīt topošos kolēģus praksē Latvijas Ārstu biedrība pašlaik ir piešķīrusi 91 ģimenes ārstam, no tiem 35 šobrīd apgūst apmācīšanas iemaņas Latvijas Universitātes Ģimenes veselības centrā. Pavisam divu gadu laikā Ģimenes veselības centrs izglītos apmācības iemaņās 70 apmācīttiesīgos ģimenes ārstus.

Apmācīttiesīgo ģimenes ārstu Latvijā ir vairāk nekā rezidentu, ko mācīt par ģimenes ārstiem, tāpēc apmācīšanas iemaņu iegūšana Ģimenes veselības centrā apmācīttiesīgajiem ģimenes ārstiem varētu dot papildu punktus turpmākajos valsts pasūtījuma konkursos par rezidentu apmācīšanu, informēja speciāliste.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form