Kā sacīja ministrijas Galvenās inspekcijas pārvaldes priekšnieks Sergejs Novikovs, pašlaik ierosināta dienesta izmeklēšana par informācijas izpaušanu un pārbaudes atbildes sniegšanu Laksam.
Novikovs norādīja, ka līdz aprīļa vidum inspekcijai būs jādod slēdziens, vai kāds no Drošības policijas darbiniekiem ir izpaudis izmeklēšanas noslēpumus un vai policija Laksu par pieņemto lēmumu neierosināt krimināllietu informējusi laikus.
Pašreiz Novikovs nevēlējās komentēt izmeklēšanas rezultātus, jo lietā esot saņemts liels daudzums materiālu. "Esam saņēmuši divus sējumus," teica Novikovs.
Laksa teica, ka viņš nesaprot, kā izziņas iestāde var kaut ko publiski paust, neinformējot par to pašu Laksu. "Es biju iesniedzis prasību Ģenerālprokuratūrā, un tā uzdeva lietu izmeklēt izziņas iestādei - Drošības policijai," norādīja Laksa, paužot pārsteigumu, kādēļ nav saņēmis no Ģenerālprokuratūras informāciju par policijas atzinumu.
Pēc Laksas teiktā, viņš vēlas, lai iekšlietu ministrs izvērtē Drošības policijas un tās priekšnieka Jāņa Reinika rīcību, jo no Reinika viņš nekādu skaidrojumu neesot guvis.
Aģentūra LETA informāciju par Drošības policijas lēmumu atteikties ierosināt krimināllietu ieguva šā gada 27.februārī pēc vairākkārtējiem jautājumiem policijas priekšnieka palīdze Kristīnei Apsei par pārbaudes rezultātiem.
Kā nosaka likuma par informācijas atklātību 10.pants, vispārpieejamo informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par šādu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.
Kārtību un apjomus, kādā iestādes rīcībā esošā informācija nododama atklātībai, reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Ja informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju, iestāde izsniedz tikai to šādas informācijas daļu, kas ir vispārpieejama.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
