Pēc vairāk nekā desmit gadu saskaņošanas stājas spēkā Latvijas – Krievijas robežlīgums

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas. Apraksts

Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs 27. martā parakstīja jau 1997. gadā parafēto abu valstu robežlīgumu. Līgums paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijā.

Saeima šogad līgumu jau ratificējusi. Līgumu ratificējusi arī Krievijas Valsts dome, kā arī Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padome. Tāpat to parakstījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Vairāki deputāti apstrīdējuši robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale Satversmes tiesā (ST), tāpat ST tika apstrīdēta robežlīguma atbilstību Satversmes 3. pantam un likuma, ar kuru Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu līgumu parafēt, atbilstību 1990. gada 4. maija neatkarības deklarācijai. Deputāti lūdza ST vērtēt robežlīguma pirmā panta definīcijas, kas noteic, ka robežlīgums sagatavots, ievērojot EDSO pieņemto robežu nemaināmības principu, atbilstību Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijai par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Satversmes tiesa atzinusi, ka Latvijas un Krievijas robežlīgums atbilst Satversmes trešajam pantam, līdz ar to var notikt apmaiņa ar robežlīguma ratifikācijas rakstiem un robežlīgums var stāties spēkā. Tāpat Satversmes tiesa atzinusi, ka robežlīguma parakstīšanas pilnvarojuma likums atbilst 1990.gada 4.maija neatkarības atjaunošanas deklarācijai, taču atsauce ratifikācijas likumā uz EDSO pieņemto esošo robežu nemainīguma principu neatbilst Satversmei.

Ar Satversmes tiesas sprieduma stāšanos spēkā, atsauce uz robežu nemainīguma principu zaudēja spēku. Lai gan stājoties spēkā Latvijas-Krievijas robežlīgumam, Latvija zaudē, bet Krievija iegūst de iure tiesības uz Abrenes apvidu, tas neietekmē Latvijas valsts nepārtrauktību. Tā, pēc ST domām, atkarīga no pašas valsts izteiktās gribas un citu valstu atzīšanu. Latvija pēc 1990. gada ir konsekventi pieturējusies pie uzskata, ka tā ir 1940. gadā okupētās Latvijas valsts turpinātāja un šo viedokli ir atbalstījis vairums pasaules valstu. Līdz ar to ST secina, ka Neatkarības deklarācijas preambula un 9. pants netiek pārkāpti.