Pedagogi un IZM turpinās skolotāju atalgojuma pilnveidošanu un darba apstākļu uzlabošanu

Šodien LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu (ZZS) atzina, ka "IZM ievirzes, kas liktas priekšā pedagogiem, ir tālu no tā, uz ko tie cerējuši". Tieši tāpēc ir nepieciešams turpināt darbu pie šo jautājumu sakārtošanas.

Pedagogi arī saprot, ka šogad ne uz kādām papildu samaksām pie jau paredzētajiem 50 latiem, kas iestrādāti algu palielināšanas grafikā, un samaksām par burtnīcu labošanu un konsultatīvajām nodarbībām var necerēt. "Tas ir nereāli - šogad dabūt vēl kaut ko. Tāpēc jādomā par iestrādēm nākamajā - 2008.gadā," atzina Harbaceviča.

Pedagogi uzstāj uz prasībām, kas IZM iesniegtas šā gada 30.maijā. LIZDA valdes sēdē kopā ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA) tika pieņemtas detalizētas prasības par izmaiņām normatīvajos dokumentos, pedagogu sociālā atbalsta politikas izveidē un pedagogu darba samaksas jautājumu risināšanā.

LIZDA un LIVA rosina ministrijai veidot jaunas darba grupas, kurām jāspēj radīt risinājumi ne vien darba samaksas jautājumiem, bet arī skolotāju tiesībām, sociālajam atbalstam un jauno pedagogu piesaistei. Darba grupās jābūt pārstāvētai IZM, LIZDA un LIVA.

Darba samaksas jautājumos līdzšinējās prasības oficiāli papildinājusi prasība pielīdzināt vispārējās, profesionālās un interešu izglītības iestāžu pedagogu darba likmi Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālajā statistikas ziņojumā publicētajam valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo gada vidējās darba samaksas apjomam, to reizinot ar koeficientu 1,3.

Jau ziņots, ka pedagogi nolēmuši prasīt, lai skolotāju atalgojums 2008./2009.mācību gadā tiktu palielināts nevis no 1.septembra, bet gan no 1.janvāra. Šogad pedagogi no 1.septembra saņems papildu 50 latus, taču par 2008.gadu pedagogi algas paaugstinājumu aptuveni 60 latu apjomā vēlas saņemt no 1.janvāra, nevis no 1.septembra.

Tāpat LIZDA rosina mainīt darba stāža diferenciācija, proti, pašlaik piemaksas par darba stāžu aprēķina ik pa pieciem gadiem, LIZDA rosina, lai piemaksas aprēķinātu ik pa trīs gadiem.

LIZDA rosina arī izstrādāt pedagogu sociālā atbalsta politiku, paredzēt izdienas pensijas, sagādāt dzīvokļus, paredzēt atvieglojumus dzīvokļu kreditēšanai, garantēt veselības apdrošināšanu, kā arī piešķirt tiesības pedagogiem savus bērnus izglītības iestādēs iekārtot bez rindas.

Jau ziņots: valdība vienojusies, ka Finanšu ministrijai un IZM šā gada budžetā būs jāatrod papildu finansējums apmēram desmit miljonu latu apjomā, lai rastu iespēju no 1.septembra pedagogiem apmaksāt vienu stundu par burtnīcu labošanu un divas stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem.

Pēc finanšu ministra Oskara Spurdziņa (TP) iepriekš teiktā, finansējums būs jāatrod no tiem līdzekļiem, kuri ir valdības rīcībā. Tiks pārskatīts arī IZM šā gada budžetu, tāpat varētu pārskatīt dažas programmas Eiropas Savienības projektu līdzfinansējumam, ko neizmanto pilnībā.

Pēc darba samaksas palielināšanas programmas no šā gada 1.septembra pedagogi par vienu likmi jeb 21 kontaktstundu saņems 284 latus pirms nodokļu nomaksas, kas ir par 50 latiem vairāk nekā patlaban.

Pedagogs, strādājot vienu likmi jeb 21 kontaktstundu nedēļā, par divām konsultatīvajām nodarbībām un vienu stundu par burtnīcu labošanu mēnesī papildus pirms nodokļu nomaksas saņems 41 latu. Pedagogi saņems arī piemaksu par kvalitāti, kas ir 10% no algas. Ja pedagogs saņems visas iepriekšminētās piemaksas, viņš mēnesī saņems 357 latus pirms nodokļu nomaksas.